Politikas veterāns, kurš pārlieku nav lauzies nonākt sabiedrības uzmanības centrā, bet kurš, pateicoties savām zināšanām politiskajā virtuvē, spējis gan izvairīties no būtiskiem skandāliem, gan arī pārdzīvot daudzus bijušos cīņu biedrus – tā īsumā iespējams raksturot Kučinska līdzšinējo politisko karjeru.
Brīdis, kad 2003. gada janvārī no Saeimas pavada tobrīd deputāta statusā esošo Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli, kurš paziņo par aiziešanu no politikas, ir tas, kad var runāt par pavērsienu ilggadējā Valmieras mēra, Tautas partijas biedra Kučinka politiskajā karjerā. Saeimas vēlēšanās viņš bija nākamais aiz svītras un Šķēles aiziešana deva iespēju krēslu pašvaldībā nomaina pret Saeimas deputāta portfeli.
Plašāku atpazīstamību sabiedrībā Kučinskis ieguva 2004. gadā, kļūstot par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Tiesa, Kučinska politiskā karjera ilgst jau aptuveni 22 gadus kopš ievēlēšanas Valmieras domē. Straujāku attīstību gan tā ieguva, pateicoties darbībai TP, kur Kučinskis pakāpeniski kļuva par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem.
Vēl divus gadus vēlāk Kučinskis atgriežas Saeimā kā Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs. Viņš ir ne tikai publiska partijas seja, bet arī aizkulišu sarunu vedējs, no kurām daudzas notiek smēķētavā. Kučinskis zināms kā kaismīgs smēķētājs, ko apliecina arī deputātu izelpas pārbaudes, kurā tvana gāzes koeficients viņam trīs reizes pārsniedza normu.
Ar laiku TP viņu pabīda malā – tas tiek saistīts ar TP vecbiedru vēlēšanos realizēt asāku partijas politiku, kas neatbilda uz kompromisiem tendētā Kučinska darba stilam.
Atšķirībā no daudziem citiem TP cīņu biedriem, Kučinskim bez lieliem reputācijas zaudējumiem izdevās pārlaist arī TP sabrukuma laikus, un saglabāt politisko ietekmi, kļūst par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru.
Runājot par paša pārstāvēto Tautas partiju viņš bija no tiem, kurš jaušot tās galu aicināja uz pārmaiņām. Kad tas neizdodas, vēlāk partijas likvidāciju novērtē kā neizbēgamu.
Gan citu politiķu, gan arī žurnālistu aprindās Kučinskis ir izpelnījies visai nosvērta, pragmatiska un diplomātiska politiķa reputāciju, ko labi raksturo fakts, ka par iespēju politikas veterānu iesaistīt savās rindās pirms vēlēšanām interesējušās vairākas partijas, tostarp – arī „Vienotība”.
Galvenokārt partiju interesi par Kučinskis veicinājusi politiķa visai lielā autoritāte Vidzemē un it sevišķi Valmierā. Par spīti ilgajai politiķa karjerai Kučinskim ir izdevies izvairīties no nozīmīgiem skandāliem, un sabiedrības viedokļu krustugunīs Kučinskis kā pašvaldību lietu ministrs nonāca vien saistībā ar bēdīgi slaveno Jūrmalgeitas skandālu, kura laikā daļa sabiedrības no ministra gaidīja apņēmīgāku rīcību, bet daļa uzskatīja, ka ministram nebūtu jājaucas pašvaldības darbā.
Arī Kučinska valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijas, visticamāk, nemetīs ēnu pār premjera kandidāta reputāciju, jo praktiski nevienā no deklarācijām politiķis nav uzrādījis ne neparasti lielas finanšu saistības, ne arī neizskaidrojami lielus naudas uzkrājumus vai nesamērīgi dārgus automašīnu vai īpašumu pirkumus. Savā pēdējā amatpersonas deklarācijā premjerministra kandidāts deklarējis vien aptuveni 30 tūkstošus eiro lielas parādsaistības, 2012. gadā ražotu vieglo automašīnu „Mitsubishi”, kā arī īpašumu Strenču novadā.
Kučinskim izdevies izvairīties arī no nonākšanas skandalozos ziņu virsrakstos saistībā ar viņa privāto dzīvi, un amatpersonas deklarācija liecina, ka politiķis laulības ostā iestūrējis divreiz un uzaudzinājis divus dēlus.
Ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvi, pašreizējo Saeimas deputātu Māri Kučinski veidot jauno valdību. Tas noticis vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad no amata atkāpās līdzšinējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība").
