Saeimas deputātiem prezentēt budžetu parlamentā ieradušies galvenie divi par to atbildīgie politiķi – Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Abi iezīmēja galvenās prioritātes un ko ar budžetu plānots sasniegt. Pēc tam kārta arī diskusijai.
"Es 20 gadu laikā vairāk vai mazāk esmu pie budžetiem bijis. Neesmu dzirdējis nevienu no iesniedzējiem, sevi ieskaitot, kas būtu teicis, ka budžets ir slikts vai ka tas nav labs," norādīja Saeimas Budžeta komisijas deputāts Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
Valdībai adresētu jautājumu gan nav daudz. Savas domas par budžetu gatavi izteikt tikai divi Budžeta komisijas deputāti no bijušās valdības pārstāvētajiem spēkiem – "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA).
"Iekšējā drošība šobrīd tiek minēta kā liela prioritāte, tomēr budžeta ailītēs redzam, ka tas, kas šobrīd ir pielemts, tas jau ir no iepriekšējām valdībām, jo papildu budžets netiek paredzēts. Redzam, ka ilgtspējas jautājumi arī...
Virsrakstā ir, bet, teiksim, par demogrāfijas, mūsu tautas turpināšanos, par atbalstu ģimenēm šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu," sacīja Saeimas Budžeta komisijas pārstāvis Artūrs Butāns (NA).
Kučinskis atzina, ka opozīcijas iespējas ietekmēt budžetu nav lielas.
"Nu, kā vienmēr. Izredzes, ka kaut kas tiks atbalstīts, ir ļoti minimālas. Ļoti iespējams, ka tūliņ pēc budžeta pieņemšanas dažās vietās tās kļūdas, ko valdība atzīs, kas tās var arī labot. Noteikti gan sniegt [priekšlikumus] no mūsu puses ir vērts, gan diskutēt, gan aizstāvēt," norādīja Kučinskis.
Arī komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") lielas izmaiņas jau esošajā, valdības sagatavotajā budžeta projektā nesagaida. Viņš skaidroja, ka demokrātiskās valstīs tā ir norma, ka budžetu pamatā sagatavo valdība, parlamentam iesaistoties vien kā uzraugam.
"Latvijā budžetu veido viena institūcija – tā ir Finanšu ministrija. Nav pareizi, ka vieni veido un tad citi sāk plosīt un darīt. Saeima izskata un pārbauda, un kontrolē to situāciju, kādu valdība piedāvā budžetā," skaidroja Reirs.
Šobrīd paredzēts, ka par budžetu konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima balsos jau ceturtdien. Savukārt otrajā un galīgajā lasījumā budžeta likumprojektus sāks skatīt 7. decembrī.
KONTEKSTS:
Saeima sākusi izskatīt 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, nododot tos vētīšanai Budžetu komisijā. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība, kam budžetā papildus paredzēti 486,4 miljoni eiro. Kopējais papildu atbalsts dažādām prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljonu eiro apmērā.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Budžeta likumprojekts paredz vairākas nodokļu izmaiņas.
