Ministrijas ierosina papildināt Krimināllikumu ar pantiem par „prettiesisku dalību bruņotā konfliktā”, „bruņota konflikta prettiesisku finansēšanu” un „vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu dalībai bruņotā konfliktā”.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) pauda, ka iesaistīšanās bruņotajos konfliktos ārzemēs, „jo sevišķi nevalstisku bruņoto spēku sastāvā, rada būtisku apdraudējumu civiliedzīvotājiem un starptautiskajam mieram kopumā, ko apliecina arī konflikta eskalācija Ukrainā”.
Tādēļ, no Latvijas iekšējās un ārējās drošības viedokļa raugoties, ir būtiski nepieļaut mūsu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs,” saka Bērziņš.
Līdz šim Latvijas likumi paredzēja iespēju saukt pie atbildības personas, kas veic prettiesiskas darbības citas valsts teritorijā. Tomēr sagatavotie grozījumi identificē šīs prettiesiskās darbības veidus (dalība bruņotā konfliktā; finansēšana; vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana) un precizē par to veikšanu piemērojamos sodus. Tie paredz brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un probācijas uzraudzību līdz 3 gadiem.
Latvijas valstspiederīgo nelegāla iesaistīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos ne tikai apdraud valsts iekšējo un ārējo drošību, bet rada arī kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu izdarīšanas risku. Turklāt šo personu atgriešanās Latvijā ievērojami apdraud arī nacionālās drošības intereses. Tādējādi aizliegumam nesankcionēti iesaistīties ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā ir leģitīms mērķis, un šāds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, skaidroja Bērziņš.
Lai būtu iespējams noteikt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, speciālajā likumā, kas varētu būt Nacionālās drošības likums, jānosaka, ka šāda iesaistīšanās Latvijas valstspiederīgajiem ir aizliegta.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu - ar Saeimas vai Ministru kabineta atļauju Latvijas valstspiederīgie var piedalīties bruņotā konfliktā ārpus valsts teritorijas, ja tas atbilst valsts nacionālajām interesēm un saistošajām starptautiskajām tiesībām.
„Saistībā ar situāciju Ukrainā pastāv pamatotas aizdomas, ka Latvijas valstspiederīgie tiek iesaistīti šajā konfliktā. Latvijā arī izvērstas informatīvas kampaņas un organizēts cita veida atbalsts kaujiniekiem, kas var veicināt citu Latvijas valstspiederīgo došanos uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos tur notiekošajā bruņotajā konfliktā,” atzina tieslietu ministrs.
Jau ziņots, ka Drošības policija no dažādiem avotiem regulāri iegūstot informāciju par iedzīvotāju iespējamiem plāniem doties uz Ukrainu.
Starp Ukrainas prokrievisko separātistu rindās karojošajiem cilvēkiem ir vismaz trīs Latvijas iedzīvotāji - divi pilsoņi un nepilsonis. Internetā ievietoti videomateriāli, kuros viņi krievu valodā apgalvo, ka ir no Ludzas, kādēļ piedalās karā, kā arī aicina doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem. Turpinot izmeklēšanu, kriminālprocesā pret trīs Ukrainā separātistu pusē karojošajiem ludzāniešiem, Drošības policija jau veikusi kratīšanas un izņēmusi vairākus šaujamieročus un munīciju.
