Pirms aptuveni četriem gadiem izveidotais PKC ir atbildīgs par Nacionālā attīstības plāna izstrādi, tā uzraudzību un starpministriju sadarbību koordināciju. Tāpat centram jāvērtē valsts kapitālsabiedrību stratēģijas. Jaunais VK vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš pats savulaik vadījis PKC, tagad uzskata, ka šī iestāde jālikvidē.
"Esmu vienmēr teicis, ka īstenībā šāda iestāde nav nepieciešama. Visas šīs funkcijas gan Igaunijā, gan Lielbritānijā, daudzās citās valstīs veic Valsts kanceleja vai tās analogi. Respektīvi, šīs iestādes izveidošana, vienīgais iemesls, kādēļ tas notika, bija tādēļ, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktore uzskatīja, ka Valsts kancelejai nav jānodarbojas ar rīcībpolitiku koordināciju, nav jāskatās uz plānošanas dokumentiem," klāstīja Krieviņš. Viņam piekrīt bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane.
"Tā ir funkcija, kura nodrošina visas valsts pārvaldes pārskatāmību. Protams, ka tai jābūt zem [Valsts] kancelejas. Tā bija kļūda, ka viņu iznesa ārpusē un nodeva tieši politiskajam vadītājam. Tas nebija pareizi. Es pieņemu, ka tā ir ļoti liela atbildība un ne katrs kancelejas direktors spēj uzņemties šo atbildību," teica Veismane.
Centrs tika izveidots laikā, kad kanceleju vadīja Krieviņa priekštece Elita Dreimane. PKC pašreizējais vadītājs Vilks noraida pārmetumus tam, ka centrs darbotos neefektīvi un tā funkcijas spētu labāk pildīt pati kanceleja.
"Pastāvīgi Pārresoru koordinācijas centrs ir nodarbināts ar tiešām ļoti daudziem darbiem. Jāsaka, ka tā ir absolūti maza valsts iestāde, mēs strādājam 15 cilvēki ar visiem plānošanas jautājumiem, kas ir faktiski ļoti maza struktūrvienība, bet mēs sniedzam atbalstu premjeram gan pie valdības deklarācijas izpildes uzraudzības, gan pie valdības rīcības plāna veidošanas. Es gribu teikt, ka [Valsts kancelejas] Politikas koordinācijas departaments jau to nedara. Tad, kad izveidoja Pārresoru koordinācijas centru, Politikas koordinācijas departaments jau iepriekš bija faktiski novājināts," sacīja Vilks.
Lēmums par centra likvidāciju gan būtu jāpieņem valdībai. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālās apvienība) pašlaik nezina, vai centra likvidāciju atbalstītu. Līdz šim, Gerharda ieskatā, centrs strādājis labi, no otras puses, neesot būtiski, kas veic atbildīgās funkcijas.
"Nav jau būtiski, kā to nosauc, vai tā ir Valsts kanceleja kā tāda vai tas ir Pārresoru koordinācijas centrs zem Valsts kancelejas, ja? Jābūt skaidram redzējumam, kuras funkcijas tiek darītas turpmāk un kas to dara, no kurām funkcijām var atteikties, iespējams, ka tādas ir, ja mēs ejam gan uz mazāku ierēdņu skaitu, gan mazāku dažādu iestāžu iesaisti valsts procesos. Jāskatās, kāds ir šis piedāvājums, un tad arī jāvērtē," teica Gerhards.
Pārmaiņas ir nepieciešamas, tā uzskata ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība). PKC tam visus uzticētos uzdevumus veikt kvalitatīvi nespējot. Reizniece-Ozola saredz divus iespējamus scenārijus.
"Pārresoru koordinācijas centrs šobrīd ir pārāk vājš. Tad loģiski ir divi varianti, vai nu ir jāstiprina PKC, vai arī var piekrist Krieviņa kungam, ka šīs funkcijas labāk var veikt pati Valsts kanceleja, bet es neteiktu, ka ir tikai viens variants, ka ir jālikvidē PKC. Ja ir iespējams vēl piesaistīt labus speciālistus, tad es domāju, ka tāda atsevišķa institūcija ir vajadzīga, bet daudz profesionālāka, nekā šobrīd," teica ministre.
Viņai piekrīt arī "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
