Saasinoties zāļu ražotāju konkurencei par lētāko medikamentu, 78 miljonus latu lielajā kompensējamo zāļu budžetā šogad jau izdevies ietaupīt 3,6 miljonus latu. Ar šādiem datiem Saeimas deputātus otrdien iepazīstināja Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube.
Pacientu skaits, kas var saņemt kompensējamās zāles, ar katru gadu pieaug, pērn vien - par 35 tūkstošiem. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, valsts pilnībā vai daļēji kompensētas zāles lieto vairāk nekā 0,5 miljoni cilvēku jeb katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. „2012.gadā ar šiem pašiem līdzekļiem, kas mums nav pieauguši, tomēr ir izdevies samazināt cenas un panākt šo lielo pacientu skaita pieaugumu - 35 tūkstošus - nositot šīs cenas uz leju. Tomēr šī kompāniju konkurence, vēlme iegūt šo vienu lētāko references [medikamentu], kuru aptiekās ir pienākums izsniegt pacientu, ir radījusi sistēmu, kur līdzekļi tiek ekonomēti,” skaidroja Taube.
Zāļu ražotāji gan brīdina, ka cenu pazemināšana neturpināsies mūžīgi. Arī krīzes gados sniegto palīdzību kompensējamo zāļu budžeta deficīta segšanā farmācijas industrija šogad vairs neturpinās. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valdis Freidenfelds pauž bažas, ka, paliekot pie esošā valsts finansējuma, nākamajos gados pacientu ārstēšana var pasliktināties. „Šis gads varētu būt pēdējais, kad varētu nostrādāt tā saucamais konkurences princips, kur ražotāji cīnās par lētāko zāļu cenu. Faktiski jau šobrīd ir sasniegti nevis griesti, bet grīda. Varbūt vēl uz 1.jūliju daļa ražotāju samazinās cenu, bet tālāk diemžēl arī zāļu ražotājiem vairs nebūs kur iet,” norādīja Freidenfelds.
Vai jauno sistēmu ar lētāko zāļu izsniegšanu aptiekās varēs turpināt, vēl gan lems Satversmes tiesa, kur pērn vērsās „Saskaņas centra” deputāti. Viņi uzskata, ka pacienti ar vienādu diagnozi ir sadalīti divās grupās un šī kārtība ir diskriminējoša, jo tiem pacientiem, kuriem diagnoze bija uzstādīta pirms jaunās kārtības, ārsts var izrakstīt jebkuras zāles no kompensējamo medikamentu saraksta. Savukārt pirmreizējiem pacientiem jāizraksta vislētākās zāles, līdz ar to pārkāpts vienlīdzības princips.
Ja tiesa lems, ka jaunā sistēma neatbilst Satversmei, tas negatīvi ietekmēs kompensējamo zāļu budžetu, atzīst NVD direktors. „Tad, es domāju, ka mēs vairs nevarēsim atļauties nekādu individuāli [kompensējamo] zāļu pārnešanu uz šo sarakstu, nekādas inovācijas [inovatīvos medikamentus] droši vien nevarēsim atļauties. Diemžēl. Ja šī sistēma saglabāsies un būs cerība, ka [ražotāju] konkurēšana dos vēl kādus ieņēmumus, tad es, protams, varētu pieņemt lēmumu, ka es gribu, lai atsevišķās diagnožu grupās, piemēram, tās pašas sirds asinsvadu slimības vai onkoloģiskās saslimšanas, kas ir lielie nāves cēloņi, tomēr ienāktu kāda jauna zāle. Līdz ar to kādai noteiktai pacientu grupai, piemēram, noteiktas lokalizācijas vēžiem, būtu labākas iespējas ārstēties. Bet ja tas būs, tad es nevarēšu šādus lēmumus pieņemt, jo es atbildu par šo budžetu.”
Satversmes tiesa lietu par tiesībām saņemt kompensējamās zāles skatīja 5.martā un turpinās pēc nedēļas. Paredzams, ka pats spriedums būs zināms ne agrāk kā pēc mēneša.
