- Divu nedēļu grupu nodarbības un astoņas tikšanās ar sociālo mentoru.
- Motivācijas programmas dalībnieces: kļūstam drošākas un atklājam savus talantus.
- Būt ilgstošajam bezdarbniekam ir nomācoši, stāsta NVA.
- Nākamgad motivācijas programmā stipendijas nebūs.
Preiļos “Mācību centrā plus” notiek ilgstošo bezdarbnieku motivācijas pasākums. Mācību centra pārstāve Renāte Beluse izrāda telpas. Bezdarbniekiem, piedaloties motivācijas programmā, katru dienu ir bezmaksas pusdienas, ja nepieciešams, tiek nodrošināts transports tiem bezdarbniekiem, kas dzīvo vismaz triju kilometru attālumā no Preiļiem. Ir stipendija 150 eiro.
Divu nedēļu nodarbības
Brīdī, kad mācību centrā viesojas Latvijas Radio, tajā ir divas motivācijas programmas grupas. Tālāk ir zāle, kas izrotāta ar stilizētu Ziemassvētku eglīti; par svētku rotājumu parūpējušies paši motivācijas pasākuma dalībnieki.
Vienu no nodarbībām vada Klaudija Zarāne: “Tā kā viņi ir ilgstošie bezdarbnieki, tās ir arī psiholoģiskās problēmas, kas ir uzkrājušās. Tāpēc es eju ar pozitīvo, jo pozitīvais var palīdzēt kaut kā dzīvi mainīt.”
Klases telpa ir neliela, tāpat kā grupa – tajā ir 11 cilvēki, kas sēž solos līdzīgi kā skolā, lielākoties pa divi. Pie telpas sienām izvietoti krāsaini darbi, tos veidojuši motivācijas programmas dalībnieki.
“Šeit apkārt mēs redzam gan kolāžas, gan arī krāsotas mandalas. Kolāžas bijušas par vērtībām, ko vērtē dzīvē visaugstāk. Vēl noteikti būs vēlmju kolāža. Kā mēs zinām, mandalas nomierina; relaksācija gan bērniem, gan pieaugušajiem,” stāsta Zarāne.
Klases telpā uz priekšējā galda nolikts adventes vainags ar iedegtām svecēm. Gan vainags, gan tamborēta, dzeltena sedziņa, kas paklāta zem tā, ir programmas divu dalībnieču roku darbs. Telpā atmosfēra draudzīga.
Šoreiz nodarbības tēma ir pašrealizācija un sevis novērtēšana. Uz tāfeles Klaudija uzraksta jautājumu “Kas es esmu?”. Katram dalībniekam jāpastāsta, kas, viņaprāt, viņš ir. Grupas dalībnieki sarunas laikā vienojas, ka, minot savu nodarbošanos, vārds “bezdarbnieks” raisa nepatīkamas sajūtas, tāpēc saka “darba meklētājs”, apzinoties, ka arī darba meklēšana ir darbs.
Tālāk nodarbība notiek jau zālē. Motivācijas programmas dalībnieki sasēžas pusaplī, priekšā viņiem uz grīdas nolikta kaste, kurā ievietots spogulis. Katram dalībniekam jāiet pie kastes, tajā jāieskatās un pārējiem jāpastāsta gan tas, ko kastē ir ieraudzījuši, gan tas, ar kādām prasmēm, iemaņām varētu doties pie darba devēja.
Atsaucīgi vai ne tik atsaucīgi šajā aktivitātē iesaistās visi. Dalībnieki viens otru atbalsta. Ar sarunām, uzdevumiem, spēlēm notiek bezdarbnieku motivēšana.
Kļūst drošāki un atklāj talantus
Šādi, veicot dažādus uzdevumus, nodarbības notiek katrai grupai divu nedēļu garumā. Tāpat šajā laikā grupas dodas ārpus mācību telpām, uz vietējiem uzņēmumiem, kultūras iestādēm, pašvaldību. Pēc grupu nodarbībām triju mēnešu garumā ar katru bezdarbnieku strādā sociālais mentors, lai palīdzētu bezdarbniekam iekārtoties darbā. Tās ir regulāras tikšanās, uz kurām katrs ierodas individuāli, stāstot, kā darba meklēšanas procesā veicas. Triju mēnešu garumā šādas nodarbību paredzētas astoņas.
“Katru mēnesi gāju uz NVA dienestu. Tur ieteica, ka ir tāda programma, var nākt piedalīties. Kāpēc izlēmu nākt? Mājās pietrūka kontakta ar cilvēkiem. Daudz ko interesantu izstāsta. Mēs esam kļuvuši drošāki. Pirmajā dienā kā zaķīši nobijušies. Tagad visi kļuvuši drošāki, līdz ar to būs vieglāk darbiņu meklēt,” stāsta Janīna, kura līdz šim strādāja tirdzniecības jomā, bet bez darba palika, jo tika slēgts veikals, kurā strādāja.
“Smaguma sajūta, ka tomēr esi bez darba, tas psiholoģiski nomāc. Kaut arī mājās pietiekoši darba, bet tas nav tas,” stāsta Janīna, atzīstot, ka atrast darbu Preiļos ir pagrūti.
Sākumā Preiļos bezdarbnieki raudzījušies uz motivācijas programmu piesardzīgi, bet tagad jau vairāk dzirdējuši par to un nāk paši pieteikties. “Man pateica, ka nebūs eksāmenu, nebūs nekas jāraksta. Man likās, kāpēc tad jāiet. Bet, nākot šeit divas nedēļas, es esmu priecīga. Mums grupā ir mājīgas attiecības,” stāsta jaunā māmiņa Rasma. Programma viņai ir iespēja paplašināt cilvēku loku, ar kuriem ikdienā kontaktējas.
“Mums rodas radošas idejas, mēs protam sevi uzjautrināt, mums pat vīrieši ir atklājuši savus talantus. Ir bijis, ka kursos vīrieši atnākuši, pateikuši “labrīt” un “uz redzēšanos” un neko vairāk. Mums pat viens vīrietis atnesa savas ceptās vafeles, viens vīrietis lasīja dzejoļus. Es uzskatu, ka vīriešiem ir grūtāk nekā sievietēm. Šie kursi ir noderīgi, jo izvelk no tevis tādu stīdziņu, ko ikdienā neatradīsi,” saka Rasma.
Būt ilgstošajam bezdarbniekam ir nomācoši
Bieži ilgstošie bezdarbnieki, kuri nespēj atrast darbu vairāku gadu garumā, ir zaudējuši cerības. Dzīvo mājās, savā ierastajā ritmā, bez vajadzības un nepieciešamības doties sabiedrībā. Ir nomākti, neredz izeju, ka kaut kas viņu dzīvē varētu mainīties. Tas rada psiholoģisku diskomfortu, zemu pašvērtējumu, pašdisciplīnas trūkumu, problēmas ar savu vēlmju un iespēju apzināšanu.
“Tā ir kategorija, ar kuru jāstrādā ļoti, ļoti uzmanīgi, jo cilvēkiem ir personiskās problēmas, grūti pielāgoties, adaptēties citā vidē, jo pieradis savā noteiktā vidē ilgstoši būt. Tāpēc šis projekts ir labs ar to, ka socializācijas process ir visbūtiskākais. Mums ir daudzi lauku cilvēki, kuriem sava vide bijusi gadiem pierasta, atnākot pie mums, sākotnēji neko negrib. Bieži vien cilvēks, kas ir motivācijas programmā, viņš savādāk paskatās uz citiem pasākumiem, aktīvi iesaistās – psihoterapeita pakalpojumu izmanto, arī apmācības,” stāsta NVA Preiļu filiāles vadītāja Vija Jakimova.
Preiļu filiālē reģistrējušies vairāk nekā 1800 bezdarbnieku, no kuriem aptuveni 40% ir ilgstošie bezdarbnieki. “Pamatā tie ir cilvēki ar zemāku izglītību. Ja šī izglītība ir, tā ir sen iegūta. Tās ir vienkāršas profesijas, palīgstrādnieki, bieži vien arī cilvēki, kas ilgstoši bijuši bez darba, dažreiz pat no kolhoza laikiem, no deviņdesmitajiem gadiem, nav bijušas darba attiecības. Tāpat tie ir cilvēki jau tuvu piecdesmit gadiem vai virs piecdesmit gadiem, kas ir pašlaik ļoti, ļoti aktuāli, jo šos cilvēkus ir grūti iesaistīt darba tirgū, arī darba devēji ne vienmēr ir atvērti,” norāda Jakimova.
Nākamgad motivācijas programmā stipendijas nebūs
Preiļi bija vieni no pirmajiem Latvijā, kuri uzsāka motivācijas programmu. Jāteic, no nākamā gada mainīsies nedaudz motivācijas programmas nosacījumi, netiks vairāk maksāta stipendija – 150 eiro.
“Mēs redzam, ka tie mazāk aktīvie, kurus mēs savā ziņā motivējām ar šo stipendiju, būs izgājuši motivācijas programmu. Nākamgad mēs piedāvāsim [motivācijas programmu] ikvienam klientam, jo mērķis, lai katrs saņem šo atbalstu,” stāsta Jakimova.
Kopējais finansējums motivācijas programmai šogad ir vairāk nekā 2,6 miljoni eiro, nākamajā gadā 1,98 miljoni eiro. Lielāko daļu summas sedz Eiropas Sociālais fonds. Saskaņā ar NVA datiem šogad desmit mēnešos darbā iekārtojušies teju 11 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku. Projekts “Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem”, tai skaitā motivēšanas pasākums ilgs līdz 2021. gada beigām.
