Kad 1920.gadā uz savu pirmo sēdi sanāca jaunievēlētie Satversmes sapulces deputāti, viņi diezin vai iedomājās par to, ka viņu radītais dokuments – Satversme - piedzīvos virkni papildinājumu. Tomēr vēl pirmdien, pēc teju vai 100 gadiem, joprojām tā būs spēkā kā vecākā konstitūcija Centrālajā un Austrumeiropā un sestā vecākā pasaulē.
Lai gan Satversme ir lakonisks dokuments un šobrīdējā redakcija ir uzrakstīta uz 20 lapām, Satversmes komentāri aizņem 430 lappuses, un šī ir tikai viena no trim līdz šim iznākušajām komentāru grāmatām. Pie šīs ir strādājuši labākie valsts tiesību eksperti.
Sveicu jūs ar šo nozīmīgo notikumu – Satversmes ievada un pirmās nodaļas komentāru atvēršanu,” autorus un juristus sveica arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Komentāru rakstītāju plašā kolektīva vidū arī jaunākā Satversmes papildinājuma – preambulas idejas autors Egils Levits.
Starp komentētajiem jēdzieniem – neatkarība, demokrātija, tauta, karogs, valsts teritorija. Kāpēc to skaidrot ir tik svarīgi – viens no autoriem atbild ar Satversmes vārdiem.
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Šis Satversmes komentārs kā pilsoniska iniciatīva ir komentāru autoru pienesums, lai ikviens varētu zināt šos it kā lakoniskos, taču ļoti kodolīgos dažus Satversmes pantus un tajos ietverto jēgu. Tas ir tāds – man negribas teikt, ka tā ir dāvana. Tas faktiski ir pienākums, kas juristiem, zinātniekiem ir izpildāms pret Latvijas sabiedrību,” saka Satversmes komentāru autors Gunārs Kusiņš.
Komentāru īpašs pienesums - Jūras administrācijas Kartogrāfijas daļas vadītāja Mikus Rankas speciāli gatavotās kartes, kā arī juridisks skaidrojums, ka Satversmē vārds „jūra” savulaik neiekļuva, jo Latvijai piederēja tikai trīs jūdzes gar krasta joslu - atšķirībā no tagadējām 12 jūdzēm teritoriālo ūdeņu un vēl ekonomiskās zonas. Tiesa gan, eksperti atzinās, līdz galam nodaļu pabeigt nav izdevies. „Jo mums joprojām nav formāli jūras robežas ar Lietuvu un formāli nav jūras robežas ar Zviedriju. Mēs varējām caur visām pūlēm dabūt sauszemes robežu ar Krievijas Federāciju, bet vēl ne ar mūsu kaimiņiem jūrā. Varbūt tas ir vēl nopietnāks izaicinājums, kas mums stāv priekšā,” piebilst vēl viens no Satversmes komentāru autoriem Māris Lejnieks.
Pēc Augstākās tiesas apkopotās informācijas līdz šim iznākušie Satversmes komentāri par cilvēka pamattiesībām ir kļuvuši par tiesu prakses argumentācijā visbiežāk izmantoto un citēto grāmatu.
