Daugavpilī turpinās kaujas atbalsta rotas komplektēšana. Pirmo reizi Latgalē tiek veidota pastāvīga Nacionālo bruņoto spēku apakšvienība.
Šā gada sākumā pēc paziņojuma par šādas militārās struktūrvienības izveidi dienēt tajā pieteicās gandrīz 400 cilvēku. Tomēr oktobrī Aizsardzības ministrija izplatīja preses relīzi, kurā informēja, ka kaujas atbalsta rotai joprojām nepieciešami karavīri. Pēdējā mēneša laikā situācija kardināli nav mainījusies un vienības komplektēšana joprojām turpinās, stāsta rotas komandieris Ervīns Mukāns:
“Pilnais rotas štats ir 150 karavīri, bet ierindā ir 112 karavīri. Līdz galam štats nav aizpildīts, jo ir ļoti augstas fiziskās sagatavotības un veselības prasības. Taču šīs prasības ir tieši tādas pašas kā parējās regulārajās vienībās. ”
Vienībai nepieciešamie profesionālā dienesta karavīri pārsvarā tiek rekrutēti no reģionā dzīvojošajiem, tā ir iespēja Latgales iedzīvotājiem dienēt tuvāk mājām. Karavīru atlase un apmācības aizņem pusgadu. Šajā laikā daļa pieteikušos kandidātu atsijājas. Kāds nespēj izpildīt fiziskos normatīvus, kāda veselības stāvoklis neatbilst vērtēšanas kritērijiem. Neliela daļa kandidātu nav izgājuši psiholoģiskos testus.
“Viņi balstās uz to pieredzi, kas bija Zemessardzes mācībās, uz televīzijā rādītajiem klipiem, uz filmām, bet reālā armijas dzīve ir savādāka, nekā mēs esam pieraduši redzēt filmās. Dažos brīžos tā ir smagāka, dažos – vieglāka. Parasti sagaidāmais rezultāts nesakrīt ar to, ko karavīrs pirms tam bija iedomājies,” saka Mukāns.
Četru kaujas atbalsta rotas pastāvēšanas mēnešu laikā, uzrakstot iesniegumu pēc paša vēlēšanās, to ir atstājuši jau četri cilvēki. Komandieris pieļauj iespēju, ka arī turpmāk kāds vēlēsies atstāt dienestu, taču cer, ka tie karavīri, kuri izies pamatapmācības kursu, dienestu turpinās.
Interese par dienestu Latgalē joprojām pastāv, un tai ir viļņveida raksturs, pamanījis kaujas atbalsta rotas komandieris Ervīns Mukāns:
“Šobrīd mēs sagaidīsim nākošo vilni, kas būs nākošais pavasaris, vasara, kad jaunieši pabeigs vidusskolas vai augstskolas un sāks domāt, vai strādāt Latvijā, vai braukt uz ārzemēm, vai stāties armijā.”
Kā skaidro Ervīns Mukāns, pšlaik viss kaujas atbalsta rotas sastāvs bāzējas Daugavpilī, bet pēc tam vadi tiks izvietoti arī Rēzeknē un Preiļos:
“Tas bija sākotnējais plāns, ka visa rota sākotnēji ir vienā vietā, lai mēs dabūjam vienotu apmācības standartu, iepazīst labāk viens otru, un jau no decembra viens vads būs pārvietots uz Rēzekni. Divi vadi pagaidām paliks Daugavpilī. ”
Kaujas atbalsta rotā dienošo karavīru vidējais vecums ir 25 gadi. Lielākajai daļai ir civilās profesijas, taču ir pietiekami daudz arī tādu, kuri rotā turpina savu militāro karjeru.
Viens no viņiem ir grupas komandieris Ričards Veličko:
“Es biju kadeta kandidāts. Akadēmijā esmu bijis, bet tur sanāca tā, ka izkritu no apmācību procesa un, kad radās jautājums - kur dienēt, paziņa ieteica šo vietu, un es nokļuvu šajā rotā. Man pats par sevi patīk dienests, patīk , ka šeit nav sēdēšanas, nav kāds papīra darbs. Esi aktīvs gan fiziski, gan ar galvu ir jāstrādā. Tas arī bija pats galvenais, kāpēc es atnācu uz šejieni. ”
Pirms dienesta armijā Zigmārs Jankovskis strādāja celtniecībā, aktīvi piedalījās Zemessardzes rīkotajās mācībās. Tāpēc, tikko kā radās iespēja, viņš iesniedza iesniegumu par stāšanos kaujas atbalsta rotā Daugavpilī:
“Jau sen bija doma par militāro dienestu un kad izveidojās jauna vienība šeit, Latgalē, iestājos militārajā dienestā.”
Pastāvīgās Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības Latgalē komplektēšanu Aizsardzības ministrija plāno pabeigt līdz nākamā gada 30. oktobrim.
