Jau vēstīts, ka Latgales upēs joprojām saglabājas ļoti augsts ūdens līmenis, turklāt dažās lielākajās tas vēl turpina kāpt, un plūdi daudzviet Latgalē raisījuši smagus postījumus, jo īpaši lauksaimniekiem. Vienā no plūdu visvairāk skartajiem novadiem – Kārsavas novadā - pēc pašvaldības aplēsēm šobrīd zem ūdens ir vairāki tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju.
Pašvaldība, visticamāk, lūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju, lai būtu lielākas izredzes kompensēt zemniekiem zaudējumus.
„Mūsu upes ir satrakojušās, un ūdens neiet mazumā. Diemžēl nav skaidrs, kāpēc. Ja vēl no grāvjiem ceļmalās tā kā sāk sēsties ūdens, bet pati Rītupe, kura savāc visus ūdeņus, plešas platumā, un, ja vakar, piemēram, pie tilta varēja pāriet pāri kājām, tad šodien jau plūst pāri ūdens,” stāsta Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
„Visvairāk ir bojāti pašvaldību un valsts ceļi, jo caurtekas un tilti grūst - katru dienu dzirdu jaunu informāciju,” turpina Silicka, stāstot, ka cietuši lauki un mazdārziņu, bet visvairāk – mājas gar upēm.
Jānorāda, ka Kārsavas novada ceļi ir visvairāk cietuši plūdos un tur ir visvairāk slēgtu autoceļu posmu. Taču kopumā Latgalē ir slēgti autoceļi 11 posmos, un klāt nākuši divi jauni posmi uz jau slēgtiem ceļiem.
„Uz reģionālā ceļa Viļaka-Kārsava, ja vakar bija vēl viens iegruvums pie Pazlaukas, tad tagad ceļš ir slēgts arī pie Baltinavas 32.kilometrā, kā arī vietējais ceļš Upīte-Demerova agrāk bija slēgts tikai pie Demerovas, tad tagad klāt nācis arī posms pie Bukiem. Arī tur satiksme ir slēgta, jo ūdens līmenis nepazeminās. Tas vietām turpina paaugstināties, līdz ar to jebkādus darbus uz vietējiem autoceļiem, kas ir grants ceļi, varēs veikt tad, kad šis ūdens līmenis aizies, ceļi apžūs,” stāsta valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.
„Sarežģītākā situācija ir tiem cilvēkiem, kas dzīvo gar reģionālo autoceļu Viļaka-Kārsava, jo tas ir slēgts divās vietās,” turpina Kononova. „Kolēģi no Latgales ziņo, ka šobrīd ir applūdis autoceļš, kas ved uz Kārsavas staciju. Tas ir asfaltēts. Ūdens turas apmēram 10 centimetrus virs ceļa virsmas, taču ceļš nav slēgts. Tur autovadītājiem jārēķinās, ka būs jābrauc pa ūdeni.”
Mediķi saistībā ar nokļūšanu pie pacientiem ar nopietnām problēmām Latgalē nav pagaidām saskārušies. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa min tikai vienu gadījumu aizvadītajā diennaktī, kad neizbraucama ceļa dēļ nācās mērot kājām lielu attālumu līdz pacientei. Nepieciešamības gadījumā mediķi lūgs iesaistīties glābējdienestus, sacīja Skujiņa.
