Pieeja sistēmai partijām ir nepieciešama, lai sagatavotu kandidātu sarakstu un pārējos dokumentus atbilstoši likumam. Interesi par kandidātu sarakstu iesniegšanu izrādīja:
- Zaļo un Zemnieku savienība
- “Vienotība”
- Nacionālā apvienība
- “Saskaņa”
- Latvijas Reģionu apvienība
- “No sirds Latvijai”
- Jaunā konservatīvā partija
- Latvijas Krievu savienība
- Partija "KPV LV"
- „Attīstībai/Par!”
- „Progresīvie”
- Centriskā partija
- „SKG” - LSDS/KDS/GKL
- „Rīcības partija”
Gandrīz visi šie politiskie spēki arī publiski apliecinājuši savu vēlmi startēt vēlēšanās, nosaucot savus Ministru prezidenta amata kandidātus.
Lai iesniegtu sarakstus, partijām un to apvienībām tiek atvēlētas trīs nedēļas. Šajā laika posmā pirmajā un pēdējā dienā sarakstus var iesniegt, nesaskaņojot ar komisijas sekretāru.
Centrālā vēlēšanu komisija ir gatava pieņemt deputātu kandidātu sarakstus.
CVK sekretārs Ritvars Eglājs skaidroja, ka kandidātu sarakstu gatavošana notiek CVK lietojumprogrammā. “Ievērojot, cik daudz laika vajag, lai ievāktu no kandidātiem ziņas, ko prasa Saeimas vēlēšanu likums, cik daudz laika vajag, lai šīs ziņas ievadītu lietojumprogrammā, cik daudz laika vajag, lai izdrukas parakstītu visi kandidāti, kuru var būt vairāk nekā simts, ievērojot, cik laika tas prasa, - mana prognoze, ka diez vai kāds šodien iesniegs,” pauda Eglājs.
Centrālā vēlēšanu komisija pieļauj, ka augustā politiķu aktivitāte būs augstāka nekā jūlijā.
Pašus sarakstus pirmajā dienā neviena partija tā arī neiesniedza, lai gan kādreiz, cerot uz pirmo saraksta numuru un mediju uzmanību, pie CVK ēkas politiķi pulcējās jau vairākas dienas pirms sarakstu iesniegšanas sākuma.
Tam ir vairāki iemesli: sarakstu iesniegšanas kārtas numurs vairs neietekmē saraksta numuru, to nosaka izlozē, partijām ir plašākas iespējas gūt publicitāti.
“Tas bija tas laiks, kad līdzekļi, kā par sevi pastāstīt, bija ievērojami šaurāki nekā šobrīd, radio, televīzija, ziņu aģentūras un laikraksti, šobrīd par sevi var stāstīt cauru gadu,” norādīja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Un arī datus CVK pārbauda ātrāk.
„Šobrīd elektroniski informācija mums ir pieejama par tiem sarakstiem, kas ir uz iesniegšanu. Mums atliek salīdzināt papīra dokumentu, kas ir parakstīts, ar elektronisko versiju, tas ir īsāks laiks,” skaidroja Cimdars.
Vēlēšanu rīkotāji aicina uz pēdējo dienu svarīgo uzdevumu neatlikt.
“Ja pēdējā dienā tiek konstatēts, ka kādam kandidātam nav pilns dokumentu apjoms, faktiski ir izvēles iespēja – vai nu šo sarakstu neiesniedz, vai arī saraksta iesniedzējam ir tāda iespēja, ātri sagatavot jaunu kandidātu sarakstu,” norādīja Cimdars.
Kad saraksti iesniegti, vēlēšanu rīkotājiem jāpārbauda, vai pieteiktie kandidāti pēc 1991.gada 13.janvāra nav darbojušies noteiktās padomju organizācijās.
Latvijas Krievu savienība publiski paziņojusi, ka, par spīti aizliegumam, sarakstā kā pirmo numuru iekļaus partijas līderi Tatjanu Ždanoku. Kāda būs rīcība attiecībā uz Ždanoku, komisija pagaidām neprognozē.
Kāda kandidāta neatbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem gan neizsvītro no politiskās sacensības visu sarakstu. Partija var startēt vēlēšanās kaut vai ar vienu kandidātu vienā vēlēšanu apgabalā, kā gan kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nav gadījies.
Iepriekš partijas lielākoties ņēmušas vērā vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus un nav iekļāvušas kandidātu sarakstos personas, kas vēlēšanās piedalīties nedrīkst.
Tomēr bijuši arī izņēmumi, piemēram, iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija no partijas “Suverenitāte” saraksta svītroja kandidātu, kurš izrādījās nepilsonis.
Savukārt 2011.gādā, kad tika vēlēta 11. Saeima, no diviem kandidātiem nācās šķirties Kristīgo demokrātu savienībai, jo viņiem vēl nebija dzēsta sodāmība.
