ĪSUMĀ:
- Bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 10. jūlijā, savā pēdējā darbadienā, vairākiem virsprokuroriem atklājis ziņas par kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta kukuļošana Jelgavas prokuratūrā.
- Virsprokurore Elita Jurkjāne Kalnmeiera izpausto informāciju nodevusi tālāk savam vīram, advokātam Jurim Jurkjānam.
- Prokuratūra Elitai Jurkjānei izvirzījusi apsūdzību par divām neizpaužamu ziņu izpaušanas epizodēm.
- Advokātam Jurim Jurkjānam prokuratūra cēlusi apsūdzību par nepatiesu liecību sniegšanu pratināšanas laikā.
- Kalnmeieram apsūdzība pagaidām nav celta.
- Prokuratūra: pagaidām nekas neliecina par Kalnmeiera nodomu ar informācijas izpaušanu traucēt izmeklēšanai, tomēr vēl tiek vērtēts, kādas sekas tas atstājis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 4.augustā rosināja prokuratūrai par neizpaužamu ziņu izpaušanu sākt kriminālvajāšanu pret Kalnmeieru un Jurkjāni.
Lai arī prokuratūrā neizpauž, par kuru prokurori informācija izpausta, taču Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka KNAB Kalnmeieru rosina apsūdzēt saistībā ar informācijas noplūdi krimināllietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle un kurā KNAB izmeklē kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļnemšanu un neizpaužamu ziņu atklāšanu.
Leja piektdien informēja, ka saskaņā ar apsūdzību 2020.gada 10.jūlijā bijušais ģenerālprokurors vairākus Ģenerālprokuratūras virsprokurorus, tai skaitā Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurori Elitu Jurkjāni, informēja par to, ka pret konkrētu rajona prokurori, kura tobrīd vēl nebija aizturēta, ir uzsākts kriminālprocess.
Saskaņā ar KNAB izmeklētājas viedokli šī informācija bija izpausta pārāk plašam virsprokuroru lokam, un ne visiem informācija bija vajadzīga saistībā ar dienesta pienākumiem.
Leja norādīja, ka Jurkjāne pēc tam publiski pieejamos avotos mēģinājusi pārbaudīt, vai prokurora aizturēšana patiešām ir notikusi, tomēr neesot konstatējusi, ka šāds fakts ir publiski zināms. Neraugoties uz to, informācija par kriminālprocesu un konkrēto prokurori Jurkjāne izpauda tālāk divām personām, tai skaitā savam dzīvesbiedram, advokātam Jurim Jurkjānam. Savukārt Jurkjānes dzīvesbiedrs informāciju par kriminālprocesu izpaudis savai kolēģei.
Leja atklāja, ka Juris Jurkjāns pratināšanas laikā KNAB esot sniedzis nepatiesus faktus, proti, noliedza, ka zinājis par kriminālprocesu pret konkrēto prokurori un ka būtu kādu tālāk par to informējis.
Izskatot pierādījumus, kas iegūti KNAB, prokurors ir nolēmis celt apsūdzību Jurkjānei par neizpaužamu ziņu izpaušanu divos gadījumos. Šobrīd arī paliek spēkā KNAB izmeklētājas lēmums par Jurkjānes atstādināšanu no amata. Tāpat ir pieņemts lēmums par apsūdzības celšanu Jurkjānes dzīvesbiedram par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu.
Savukārt apsūdzība par informācijas nopludināšanu pret Kalnmeieru šobrīd nav celta, jo KNAB izmeklētāji līdz šim nav savākuši pietiekošus pierādījumus, lai 10 dienu laikā varētu izšķirt jautājumu, vai informācijas sniegšana ģenerālprokuratūras vairākiem virsprokuroriem par uzsākto kriminālprocesu ir vērtējama kā prettiesiska vai noziedzīga, skaidroja Leja. Kalnmeieram pagaidām saglabāts aizdomās turamā statusu.
Atlikušie neskaidrie apstākļi, kurus nebija noskaidrojuši KNAB izmeklētāji, tiks pārbaudīti turpmāk vienotajā kriminālprocesā, kas paliek prokuratūras rīcībā, norādīja Leja.
"Ņemot vērā, ka šo papildu noskaidrojamo apstākļu loks nav pārāk liels un provizoriski tam nevajadzētu aizņemt pārāk daudz laika, nolemts nesadalīt kriminālprocesu un nenodot papildu izmeklēšanai, bet atstāt kriminālprocesu kā vienotu Ģenerālprokuratūrā," skaidroja Leja.
Tāpat Leja vērsa uzmanību, ka nedz izmeklētājs, nedz prokurors nav konstatējuši pazīmes tam, ka bijušajam ģenerālprokuroram, izpaužot vairākiem departamenta virsprokuroriem informāciju par uzsākto kriminālprocesu, būtu bijuši kādi mērķi izjaukt vai apdraudēt kriminālprocesu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka jau ilgi uzskatījis - bijušā ģenerālprokurora reputācija neatbilst amata prasībām. Prokuratūras darbu pie šīs lietas viņš gan vērtē kā labu.
"Tas, ka šobrīd gan ir adekvāta prokuratūras rīcība, izvērtējot visus faktus, gan arī adekvāta komunikācija šajā gadījumā. Tas ļauj cerēt, ka prokuratūras darbība sāk uzlaboties," sacīja Bordāns.
Viņš arī norādīja – neatkarīgi no tā, vai Kalnmeiers tiks vai netiks tiesāts, šāda rīcība izpaužot informāciju ir neētiska.
Sabiedrības par atklātību „Delna” vadītāja Liene Gātere šodien Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” skaidroja – svarīgi šo procesu organizēt caurspīdīgu.
"Ir jānodrošina iespējami ātra sabiedrības informēšana par tālāko procesu, lai mazinātu gan šaubu ēnu par Kalnmeiera darbu iepriekšējā periodā, gan par to, ka prokurori varētu mēģināt savu bijušo priekšnieku piesegt," sacīja Gātere.
Pats bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vēl pirms ģenerālprokuratūras paziņojuma atteicās Latvijas Radio komentēt kriminālprocesu.
Prokuratūra šobrīd vēl neskaidros jautājumus par Kalnmeiera rīcības nozīmi pārbaudīs. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta pārstāvis Māris Leja skaidroja, ka lielāka skaidrība šajā jautājumā gaidāma tuvākajā laikā.
