Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Kalnmeiers, komentējot viņa atbilstības amatam vērtēšanu, šādas lietas rosināšanu sauca par politiski motivētu. Viņš arī par īpatnējiem sauca ministra sākotnējos centienus lietu virzīt caur Ministru kabinetu, proti, neatbilstoši procedūrai, kādu paredz likums.
Kalnmeiers arī noraidīja ministra pausto, ka, uzzinot par Bordāna neuzticēšanos viņam, ģenerālprokurors uzreiz būtu vērsies pie Bičkoviča. Viņa skatījumā ministrs melo.
“Es neskrēju pie Bičkoviča kunga. Jā, tajā dienā, 17.maijā, bija kādu mēnesi jau ieplānota sanāksme Augstākajā tiesā, kurā piedalījās VID vadība, Jaunzemes kundze, viņas vietniece Pelēkā, arī citi, Ģenerālprokuratūras vadība, Augstākās tiesas vadība. Mēs runājām par problēmjautājumiem nodokļu piedziņas krimināllietās. Tas ir kas cits. Bet neviens neskrēja un neko nesakārtoja,” skaidroja Kalnmeiers.
Ar tiesnesi, kura vērtējusi viņa darbu, ģenerālprokurors neesot komunicējis, vien rakstveidā iesniedzis paskaidrojumu
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Saeimā tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai rosinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču norīkot tiesnesi Kalnmeiera izvērtēšanai.
Sākotnēji Bičkovičs pauda, ka neredz pamatu sākt šādu pārbaudi, tomēr vēlāk pārbaudi ierosināja. Tās veikšana tika uzticēta Augstākās tiesas senatorei Marikai Senkānei.
1. oktobrī tiesnese nāca klajā ar secinājumu, ka pārbaudē nav konstatējusi pamatu Kalnmeiera atlaišanai no ģenerālprokurora amata. Viņas secinājumus vēl jāapstiprina AT plēnumam.
Bordāns tiesneses secināto komentēja, dodot mājienu, ka tiesa varētu būt ietekmēta. Tiesnese to noliedz.