Pārbaudē nekonstatē pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai

Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne pārbaudē nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata, paziņoja Augstākā tiesa.

ĪSUMĀ:

  • Ministrs apšaubīja Kalnmeiera reputāciju, un daļa Saeimas deputātu lūdza to vērtēt AT.
  • Tagad AT tiesnese secināja, ka nav pamata atlaist Kalnmeieru.
  • Viņas secinājumus vēl jāapstiprina AT plēnumam.
  • Kalnmeiers par atzinumu gandarīts, bet pārbaudes sākšanu uzskata par politiski motivētu.
  • Bordāns deva mājienu, ka tiesa varētu būt ietekmēta. Tiesnese to noliedz.

AT senatore nekonstatē pamatu Kalnmeiera atlaišanaiZane Mače

    Tiesnese medijiem skaidroja, ka šajā pārbaudē viņas uzdevums nebija veikt vispārīgu ģenerālprokurora darba izvērtējumu, bet gan vērtēt tikai Saeimas deputātu pieprasījumā norādīto, ka Kalnmeiers rīkojies prettiesiski, pieļāvis nolaidību, kas radīja valstij zaudējumus, un zaudējis reputāciju. Pārbaudot deputātu paustos faktus, tiesnese secināja, ka nav pamata ģenerālprokurora atlaišanai.

    “Pārbaudot manā rīcībā esošos dokumentus, materiālus, kas bija diezgan plaši – ne tikai paskaidrojumu veidā, arī dažāda sarakste, arī likuma anotācijas pētīju –, tas vienkārši neapstiprinājās. Secinājumi bija tādi, ka nav konstatējams pamats atlaišanai,” sacīja Senkāne.

    Pārbaudē viņa nav arī atklājusi nekāda informāciju, kas būtu nododamam kādām tiesībsargājošajām iestādēm.

    Deputāti un pirms tam arī tieslietu ministra Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) ģenerālprokuroram pārmeta starptautisko organizāciju noteikto rekomendāciju ieviešanas apdraudēšanu cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem. Deputāti uzskatīja, ka Kalnmeiers ir atbildīgs par nekvalitatīvo ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.

    Tiesnese Senkāne Kalnmeiera vainu te nesaskata: “Apstiprinājās mazliet cita aina. Un tas, ko es gribu pateikt šajā sakarā – vismaz šo jautājumu aspektā tie visi akmeņi ir likumdevēju dārziņā. Tas nu gan ir mantā atzinumā.”

    Tagad atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tiks sasaukts Augstākās tiesas plēnums. Ja AT plēnumā tiesneses ziņojums tiks akceptēts, process pret Kalnmeiera beigsies un ģenerālprokurors turpinās strādāt. Plēnumā arī varētu lemt par atzinuma publiskošanu. 

    Tiesnese arī uzsvēra, ka ģenerālprokuroram ir jābūt brīvam no jebkādas ietekmes un viņa atbilstību amatam var izvērtēt tikai nopietnu šaubu gadījumā. Uz jautājumu, vai deputātu rīcību šajā gadījumā var vērtēt kā politisko spiedienu, Senkāne atbildēja noliedzoši.

    Pārbaudi uzskata par politiski motivētu

    Tikmēr Kalnmeiers, kurš ir gandarīts par šādu atzinumu, pārbaudes ierosināšanu joprojām uzskata par politiski motivētu: “Tā bija politiski motivēta, jo vismaz es uzskatu, ka nekādu pārkāpumu, kur būtu pamats mani atbrīvot no amata, neesmu pieļāvis. Tas, ka katra darbā var atrast trūkumu, tas, protams, ir pats par sevi.”

    Ģenerālprokurors, kurš pēc nepilna gada šo amatu atstās, pret tieslietu ministru, kurš sākotnēji bija iniciators pārbaudei, vērsties neplāno.

    Tikmēr Bordāns pirms komentēt tiesas lēmumu, vēlas iepazīties ar tā motīviem. Kā arī uzzināt Augstākās tiesas plēnuma viedokli. Uz žurnālistu jautājumiem, vai pēc šī tiesas lēmuma negrasās atkāpties no amata, Bordāns sacīja: “Īsti nesapratu jūsu jautājumu! (..) Jūs varētu padomāt kādu argumentāciju tam? Es nesaprotu jūsu jautājumu.”

    Tajā pašā laikā Bordāns žurnālistiem deva mājienu, ka tiesa šī atzinuma pieņemšanā varētu būt ietekmēta: “Piecas minūtes pēc tam, kad izskanēja paziņojums par Tieslietu ministrijas ieskatu par nevainojamas reputācijas jautājumu attiecībā uz ģenerālprokuroru, ģenerālprokurors pa tiešo devās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzreiz pēc šīs sarunas paziņoja, ka nekādu pārkāpumu nesaskata. Domāju – Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir tik augsta līmeņa vadītājs, ka viņa ieskats nevar neatstāt iespaidu uz jebkuru zemāka līmeņa tiesnesi.”

    Ģenerālprokuroru vērtējusī tiesnese jelkādu ietekmi noliedz: “Bordāna kungam ir tiesības uz savu viedokli šajā jautājumā. Uz mani neviens spiedienu nav izdarījis.”

    Kalnmeiera darbu apšaubīja Bordāns

    Pārbaudē nekonstatē pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanaiZane Mače

      Maija vidū tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas izteica neuzticību Kalnmeieram un rosināja vērtēt viņa atbilstību amatam saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu.

      Bordāns paziņoja, ka ģenerālprokurora darbība apdraud "Moneyval" noteikto rekomendāciju ieviešanu cīņā ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārmeta Kalnmeieram arī citu starptautisko rekomendāciju nepildīšanu. Pēc ministra teiktā, ar ģenerālprokuratūras kā centrālās izmeklēšanas un centrālās tieslietu sistēmas pārraudzības lomu “ģenerālprokuratūra netiek galā vismaz pēdējos 10 gadus”.

      Pēc Bordāna teiktā, Kalnmeiers nespēja nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu. Ministrs sacīja, ka tādi secinājumi ir arī citām organizācijām.

      “Starptautiskā institūcijas ir norādījušas un arī Latvijas kontrolējošās institūcijas ir norādījušas, ka tieši tajos gadījumos, kad jau sākotnējā stadijā kriminālizmeklēšanā iesaistās arī prokuratūra, prokurors uzraugošais, ka tieši šīs lietas veicas izmeklēt sekmīgi. Diemžēl prokuratūras nevēlēšanās uzņemties šādu lomu ir bijusi vairākkārtīgi spilgti demonstrēta,” skaidroja ministrs. 

      Tieslietu ministrijā uzskata, ka Kalnmeiers neatbilst likumā noteiktajām ģenerālprokuroram izvirzītajām nevainojamas reputācijas prasībām. Tāpēc Bordāns maijā sāka savā ziņā ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.

      Likums nosaka, ka Saeima var ģenerālprokuroru atbrīvot no amata, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis pārbaudē konstatē kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

      Likums nosaka, ka pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību amatam ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

      Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc ministra paziņojuma norādīja, ka neredz pamatu sākt šādu pārbaudi.

      Tomēr vasaras vidū Bičkovičs pārbaudi ierosināja. Šāds lēmums tika pieņemts pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma.

      Pēc tieslietu ministra publiski paustajiem pārmetumiem Kalnmeiers izteica cerību, ka viņam būs iespēja atspēkot pārmetumus.

      Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps ministra rīcību kritizēja. Norādot, ka šādai ģenerālprokurora pārbaudei jābūt juridiskai, nevis politiskai. Arī tā brīža Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda, ka ģenerālprokuroru nedrīkst atstādināt, vadoties pēc politiskiem motīviem bez juridiska pamatojuma.

      KONTEKSTS:

      Koalīcijas partijas iepriekš nolēma rosināt izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Saeimā savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai rosinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču norīkot tiesnesi Kalnmeiera izvērtēšanai.

      Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.

      Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums.  

      Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti