Pieaudzis noziegumu skaits
Otrdien ar iestādes darbu iepazinās Saeimas atbildīgās komisijas deputāti.
Vairāk nekā 150 lapaspušu garajā Ģenerālprokuratūras ziņojumā par aizvadīto gadu var izcelt, ka pērn vismaz otro gadu pēc kārtas Latvijā par vairākiem procentiem pieaudzis noziegumu skaits. Palielinoties pārkāpumu skaitam, attiecīgi pieaug arī kriminālprocesu skaits – 2023. gadā to bija par vairākiem simtiem vairāk nekā 2022. gadā un pat par 2000 vairāk nekā 2021. gadā.
2023. gadā kopumā bija vairāk nekā 32 400 sāktie kriminālprocesi. Valsts policija iepriekš teica, ka pieaugums saistīts ar izmaiņām Krimināllikumā – kopš 2022. gada novembra dzērājšoferiem no pusotras promiles iestājas kriminālatbildība. Bet no tā lielā kriminālprocesu skaita tā sauktie īpaši aktuālie noziegumi, piemēram, slepkavības, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatnoziegumi, pērn nedaudz pieauguši, pārsniedzot 3000 kriminālprocesu.
Vienlaikus sevišķi smagie noziegumi, par kuriem draud vairāk nekā 8 gadu cietumsods vai mūža ieslodzījums, pērn sarukuši par vairākiem procentiem. Tas liecina, ka slepkavību skaits Latvijā pērn nav pieaudzis.
Starp Ģenerālprokuratūras mērķiem šogad – darba kvalitāte un resursu koncentrēšana
Uz to norādīja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja biedrs un kriminologs Andrejs Vilks (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņš minēja divus iemeslus, kāpēc Latvijā kriminālpārkāpumu skaits pieaudzis – pēc Covid-19 pandēmijas sabiedrība kļuva atvērtāka un kārtību, kad šoferiem no pusotras promiles iestājas kriminālatbildība. Viņaprāt, kopumā situācija Latvijā ir stabila.
Vilks sacīja: "Prokuratūra ir viena no tām iestādēm, kas pietiekoši atbildīgi un profesionāli strādā drošības nodrošināšanas jomā atbilstoši savai kompetencei. Šajā gadījumā, strādājot ar kriminālprocesiem, uzraugot kriminālprocesus, tajā skaitā apmainot lēmumus par atteikumu ierosināt kriminālprocesu, ar ko mēs sastapāmies. Ļoti interesantas ir inovācijas, kas attiecināmas, pieņemsim, prokuratūras ierosinājumi par striktāku regulāciju saistībā ar iepirkumiem, paredzot atbildību par iespējami ļaunprātībām iepirkumu procesā. Tas, kas ir saistīts arī ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību, šajā gadījumā prokuratūra ir pietiekoši atbildīgi strādājusi."
Arī komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš (Jaunā Vienotība) Ģenerālprokuratūras darbu vērtēja ar plusa zīmi, atzīstot, ka viņam simpatizē, kā prokuratūra redz savu tālāko kadru attīstību un piesaisti.
Kopumā Ģenerālprokuratūrai šogad ir septiņi mērķi, piemēram, kvalitātes nodrošināšana kriminālprocesa īstenošanā, prokuratūras resursu koncentrēšana prioritārajiem darbības virzieniem un prokuratūras lomas un prokurora profesijas uzdevumu skaidrošana sabiedrībai.
Ģenerālprokuratūrā bažas par izmeklēšanas iestāžu kapacitāti
Tikmēr Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja – Ģenerālprokuratūrā ar bažām raugās uz izmeklēšanas iestāžu kapacitāti.
"Viņu [izmeklētāju] skaits faktiski ar katru mēnesi samazinās. Skaidrs, ka policists nav tā amatpersonas, kas čīkstētu vai raudātu, taču šajā ziņā mēs baidāmies ļoti nonākt pie situācijas, ka kādā jaukā dienā, zvanot uz policijas tālruni, (..) atbildēs kāda jauka balstiņa un rezultātā mums nebūs neviena policista, kas to noziegumu izmeklē. Skaidrs, ka tas ir izaicinājums, ar ko mums jātiek galā," atzīmēja Ostapko.
Tāpat Ostapko norādīja, ko problēma ir arī ilgais lietu iztiesāšanas laiks.
"Šeit es negribētu kritizēt tieši tiesu. Tā ir visu iesaistīto pušu atbildība pēc iespējas ātrāk šo procesu novest līdz galam. Nav normāli, ka prokurors, paaugstinoties amatā Ģenerālprokuratūrā, paņem lietu iztiesāšanai no rajona līmeņa un turpina šo lietu iztiesāt, taču aiziet izdienas pensijā un šī lieta joprojām atrodas tiesā. Te ir jāatrod risinājumi, lai šis krimināli tiesisko attiecību noregulējums būtu savlaicīgs, ātrs un saprotams," sacīja Ostapko.
Savukārt attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar valsts drošību Ostapko atgādināja Ģenerālprokuratūras pozīciju: "Tikai brīvības atņemšanas sods. Šobrīd ir izdotas vadlīnijas – ģenerālprokurora parakstītas, Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora izstrādātas. Šis kriminālsods ar valsts drošību saistītos noziedzīgos nodarījumos nedrīkst būt mazāks kā puse no maksimālā brīvības atņemšanas soda."
