Kairišs, kura spēlfilma “Melānijas hronika” ieguva sešas "Lielā Kristapa" balvas, uzrunājot zāli, pauda, ka, viņaprāt, nav izdarīts viss, lai varētu teikt, ka uz Sibīriju izsūtīto upuri nav bijuši velti. “Es aicinu visus, lai mēs tomēr virzām uz priekšu čekas maisu atvēršanu,” sacīja Kairišs.
Publisks aicinājums atvērt čekas maisus izskanējis jau otro reizi divu dienu laikā – pirmdien ar līdzīgu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsās VDK izpētes komisija.
Valsts prezidents atzinis, ka komisijas vēstuli ir saņēmis un tās saturs tiek vērtēts, bet skaidru atbalstu vai noraidījumu tajā ietvertajam lūgumam gan Vējonis nav paudis,
norādot, ka komisijai drīzāk vajadzētu vērsties Saeimā, kas tad varētu lemt par kādām iespējamām izmaiņām likumos.
Arī iepriekšējie valsts prezidenti pret čekas maisu atvēršanu izturējušies drīzāk noraidoši.
Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Saeima pat divreiz lēma par VDK dokumentu publiskošanu, bet prezidente likumprojektus nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, norādot – VDK dokumenti ir nepilnīgi un to publiskošana – novēlota. Līdzīgās domās bija arī nākamais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
“Ja šie čekas maisi netika publiskoti tajā brīdī, kad mēs atguvām neatkarību, un skaidri nošķirti tie cilvēki, kas ir sadarbojušies ar čeku, un tie, kas nav, tad patlaban, gandrīz 20 gadus vēlāk, katru gadu cilāt šo jautājumu nav saprātīgi. Diskusijas varētu izbeigt, skaidri pasakot, ka maisi netiks atvērti,” pauž Zatlers.
Bet 2014. gadā Saeima atkal lēma, ka VDK dokumenti tomēr būtu publiskojami, tiesa – tikai pēc to izpētes beigām 2018. gada 31. maijā, sniedzot sabiedrībai nepieciešamo fona informāciju. Arī Kairišs, aicinot uz čekas maisu atvēršanu, vienlaikus norādīja – nedrīkst sākties raganu medības. “Mēs zinām, kā darbojās šis čekas režīms. Mēs saprotam, ka daudzi tur ir nokļuvuši pret savu gribu, viņiem pat nezinot, un daudzi ir tur nonākuši dažādu manipulāciju, psiholoģiskas un fiziskas vardarbības rezultātā,” saka Kairišs.
Čekas maisu atvēršana plaši apspriesta arī sociālajos tīklos, izskanot arī viedoklim – diskusija saistāma ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tam nepiekrīt politologs Jānis Ikstens. Viņš norāda, ka temats kļuvis aktuāls, jo beigām tuvojas VDK izpētes komisijas darbs, ko gan, kā tikko vēstīja LTV raidījums “De facto”, ievērojami apgrūtinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas anonimizē VDK aģentu ziņojumus, pirms ļaut ar tiem iepazīties pētniekiem.
“Man kā pētniekam tas šķiet pilnīgi kropli, jo tad jau kāda jēga vispār šim darbam. (..) SAB ir kaut kas fundamentāli greizs. Viņi līdz pēdējam elpas vilcienam spirinājās par pielaidēm, dabūja pa biksēm, bija spiesti ko mainīt,” atzīmē Ikstens. “Tagad viņi atkal pilnīgi nejēdzīgi mēģina kaut ko spirināties pretī. (..) Tas SAB nostāda ārkārtīgi dīvainā gaismā, kas liek vaicāt, vai nu viņiem tiešām tur neviens neko nesaprot no publiskās komunikācijas, vai viņi tiešām ir apmaldījušies paši savās vēlmēs,” norāda politologs.
Ikstens uzskata – lai komisijas darbs vainagotos ar jēgpilnu rezultātu, pētniekiem jādod brīva pieeja visiem VDK materiāliem.
Attiecībā uz čekas maisu satura publiskošanu arī sabiedrībai, politologs min, ka, iespējams, vajadzētu pārņemt citās valstīs pielietoto lustrācijas praksi.
Jau ziņots, ka Saeima un valdība devusi uzdevumu zinātniski izpētīt to, kā Latvijā darbojās bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komiteja (VDK). Tiesa, ar šī uzdevuma izpildi gājis kā pa celmainu ceļu.
LTV raidījums "De facto" svētdien, 12. novembrī, vēstīja, ka no VDK datubāzes “Delta”, kur atrodas aģentu ziņojumi un uzskaites kartītes, tiek dzēsta ārā svarīga informācija. VDK zinātniskās izpētes komisija lūgusi Valsts prezidenta Raimondu Vējoni rosināt atcelt īpašo VDK likumu un nodot "čekas maisus" atklātībai.
