Kā uzlabot dzīvi pēc pensionēšanās?

Pensijas vecuma cilvēki var pieteikties lekcijām par to, kā uzlabot dzīvi pēc pensionēšanās. Projekta „Vecums nav šķērslis” mērķis ir senioru dzīves kvalitātes celšana. Tā laikā apmācīti vairāk nekā 50 lektori, kuri pēc pieprasījuma dažādās Latvijas pilsētās sniegs lekcijas par fizisko un garīgo veselību, sociālo palīdzību un vientulību. Piedalīties dažādās aktivitātēs iespējams arī senioru skolās, Latvijā šobrīd tādas ir divas – Krāslavā un Kuldīgā.

Kā uzlabot dzīvi pēc pensionēšanās?Paula Dēvica
    Pēc divarpus gadu darba noslēdzies projekts „Vecums nav šķērslis”, kura mērķis ir Baltijas valstu senioru iedrošināšana aktīvākam dzīvesveidam pēc darba gaitu noslēgšanas. Projektā līdzdarbojās Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas Stradiņa universitāte, kā arī Igaunijas un Lietuvas Pensionāru savienības. Projekta laikā izstrādāja mācību programmas un sagatavoja lektorus. Latvijā ir 52 šādi lektori.

    "Tā bija 2016. gada nogale, kad es pats aizgāju pensijā, un radās ideja, ka kaut kas tomēr dzīvē labs ir jādara, ne tikai jāspēlē kārtis datorā.

    Vispār es sāku domāt, kāda tad ir mūsu dzīves jēga, kāds ir cilvēka uzdevums šai pasaulē," sākumu atceras projekta vadītājs Mārtiņš Valters.

    Apmācības notika četros moduļos, izglītojot lektorus par to, kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā, kā saglabāt fizisko veselību, kā saglabāt psiholoģisko veselību un kā izvairīties no vientulības. Apmācītie lektori ir ne tikai no Rīgas, bet arī citām Latvijas pilsētām, piemēram, Balviem un Kuldīgas. Turklāt starp viņiem ir gan sertificēti psihologi, gan vienkārši cilvēki, kas vēlējās iziet šīs apmācības. Interesenti aicināti lektoru kontaktus meklēt projekta mājaslapā un pieteikties lekcijām.

    "Protams, ka nauda nav mazsvarīgs resurss. Ne visiem tās pensijas ir tik lielas, es pat netaisos debatēt kāpēc. Ir daļa cilvēku, kuriem ir mazas pensijas. Tomēr pie mums ir diezgan labi attīstīta sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēma. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņiem ir iespējas lūgt, dabūt un saņemt šādu palīdzību.

    Un galu galā nekas neliedz arī vecumā uzsākt mazu mikro biznesu," spriež Valters.

    Vienā modulī tādējādi stāsta arī par sociālo palīdzību un uzņēmējdarbību. Projekta vadītājs uzsver, ka šādu informāciju pašam ir ļoti grūti atrast. Vienīgā iespēja esot iet uz sociālo dienestu, bet ne visiem ir tik vienkārši līdz tam tikt. Sadarbības partneris esot Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

    "Vēl viens ļoti būtisks sadarbības partneris ir Rīgas Stradiņa universitāte. Jo tā doma bija tāda, ka par katru no šiem četriem virzieniem ir jābūt vienam cilvēkam, kas būtu kā galvenais. Un tādi tika atrasti RSU," saka Latvijas Pensionāru federācijas goda priekšsēdētājs Andris Siliņš.

    Apmācības izgāja arī Krāslavas „Senioru skolas” dibinātāji Raimonds Lazda un Tatjana Azamatova. Skola ir bezmaksas neformālās izglītības kurss pensijas vecuma cilvēkiem. Nodarbībās katru nedēļu tiek apskatītas dažādas tēmas, piemēram, globalizācija, tehnoloģijas, zināšanas par cilvēka smadzenēm, kā arī novecošanās procesiem. Siltajā gada laikā tiek organizētas radošās darbnīcas un pastaigu ekskursijas.

    "Pašā sākumā bija kādi 15 - 20 cilvēki. Bet skaits visu laiku pieauga. Ar lielām cerībām un gaidām cilvēki skatījās un gaidīja, ka arī nākošgad mēs to darīsim. Tā mēs to darījām bez maksas, uz brīvprātības pamata jau piekto gadu vadām šis lekcijas," stāsta Raimonds Lazda.

    Viņš ļoti atbalsta šādus projektus, jo tādu Latvijai pietrūkst. Seniori paši bieži vien nespēj rast motivāciju, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Lazda skaidro, ka pensijas vecumā cilvēkiem ir dota lieliska iespēja izdarīt kaut ko priekš sevis, ko darba ikdienā nav varējuši. Lai izvairītos no vientulības, Raimonds iesaka uzdrīkstēties iziet sabiedrībā:

    "Nesēdiet pie loga! Piecelties [vajag], nomazgāt muti, saģērbties un iet cilvēkos. Meklēt sevi, meklēt attiecības, meklēt prieku.

    Nenobīties no dzīves, kad viņa dod tādu dāvanu - tagad laiku, ko veltījām darbam, varam veltīt sev. Mēs esam sociālas būtnes, un mums ir jābūt cilvēkos. Varbūt ir reti izņēmumi, kam hobijs vai kāda cita lieta dod iespēju baudīt dzīvi vientulībā. Bet es domāju, ka viņa tāpat nebūtu tik pilnvērtīga kā starp cilvēkiem!"

    Krāslavas Senioru skola bija pirmā Latvijā. Tagad tai pievienojusies arī skola Kuldīgā.

    Projektu „Vecums nav šķērslis” finansē "NordPlus Adult" programma, tam piešķirti 50 tūkstoši eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti