Finanšu nozares pārstāvji un policija brīdina – ar jaunu sparu atsākuši darboties telefonkrāpnieki. Šoreiz viņi uzdodas par banku darbiniekiem un telefonsarunu laikā cenšas izvilināt klientu internetbanku pieejas datus. Visizplatītākais scenārijs ir aptuveni šāds:
"Tie ir zvani par it kā veiktu pirkumu vai naudas pārskaitīšanu, kādu darbību, ko cilvēks it kā veicis, un bankas darbiniekiem šī darbība šķitusi aizdomīga,"
pastāstīja SEB bankas Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs.
Lai anulētu it kā veikto šaubīgo darījumu, viltus bankas darbinieks pieprasa, lai klients apstiprina identitāti, autorizējoties ar Smart-ID vai PIN. "Tas ko cilvēki neapjauš – patiesībā šādā veidā viņi apstiprina krāpnieku iniciētu darbību, nevis atceļ to darbību, kuras īstenībā nemaz nav," norādīja Blumbergs.
Tādējādi krāpnieki piekļūst savu upuru kontiem un pārskaita naudu uz dažādiem virtuālajiem servisiem, kur drošības dienestiem izsekot tālāku naudas plūsmu ir ļoti sarežģīti. Pēdējā mēneša laikā bijuši vairāk nekā 6000 šādi zvani. Policija vēl nav apkopojusi datus par kopējo izkrāpto summu,
bet zināms, ka kādā gadījumā padzīvojis cilvēks zaudējis visus mūža iekrājumus vairāk nekā 40 000 eiro apmērā.
Arī cilvēkiem, kuriem kontā nav lielu uzkrājumu, nevajadzētu būt vieglprātīgiem. Krāpnieki viņa elektroniskās pieejas datus var izmantot ātro kredītu paņemšanai.
Valsts policijā norāda – vienkāršākais veids, kā atpazīt krāpniekus – viņi neprot latviešu valodu.
"Gribētu vērst uzmanību uz pamata lietu – noziedznieki runā vienīgi krievu valodā. Viņi neprot valsts valodu, un šis ir pirmais un galvenais indikators, pēc kā viņus identificēt," norādīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Zvani gan nenākot no Krievijas, bet kādas citas valsts Austrumeiropā. Policija izmeklēšanas interesēs neprecizē – kuras tieši. Krāpnieki esot iemanījušies arī viltot telefona numurus – tādēļ, iespējams, telefona ekrānā var uzrādīties, ka tiek zvanīts no Latvijas vai pat – no konkrētas bankas.
Būtiski atcerēties, ka internetbankas autorizācijas rīkus nav tiesīgs pieprasīt neviens – pat ne bankas darbinieks.
Gadījumā, ja zvanītājs izsaka šādu prasību vai rodas citas aizdomas par viņa nodomiem, sarunu vēlams pārtraukt un pašam atzvanīt uz bankas klientu apkalpošanas tālruni. Ja tiešām tas bijis krāpšanas mēģinājums – par to jāziņo policijai. To iespējams darīt arī anonīmi, lietotnē "Manadrošiba".
