„Pašvaldība droši vien nenodarbotos ar uzņēmējdarbību – viesnīcas uzturēšanu,” sacīja Zvejniece.
Sanatorijas izsole paredzēta nākamnedēļ, bet šonedēļ notika Ķemeru sanatorijas attīstības vīzijas publiskā apspriešana. Tajā iedzīvotāji esot pauduši, ka pirms Ķemeru viesnīcas atjaunošanas būtu jādomā par dabisko resursu izmantošanu.
„Vakar diskutējām ar pašiem ķemerniekem. Viņuprāt, šī viesnīca nav pats pirmais objekts, jo vispirms ir jārada produkts, kas būtu vajadzīgs atpūtniekam. Vispirms jārada dūņu, sērūdeņražu izmantošana. Un tālāk kā nākamais ir viesnīca, kur atpūsties. Vietējo iedzīvotāju pilna pārliecība bija, ka ir jāsāk ar pašu dabisko resursu izmantošanu, kas ir ļoti svarīgi,” skaidroja Zvejniece.
Jau ziņots, ka valsts vēl joprojām nav ieinteresēta Ķemeru sanatorijas iegādē, tomēr, ja neatradīsies neviens privāts investors, Ekonomikas ministrija ir gatava aizdot tās pirkšanai nepieciešamos līdzekļus Jūrmalas domei.
Ķemeru sanatorijas liktenis ir neskaidrs, kopš Jūrmalas pilsētas tiesa martā atzinusi par maksātnespējīgu Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominasis Latvija" un sanatorijas komplekss nonāca izsolē. Sanatorijas un citu maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu plānoja pārdot izsolē, taču divas izsoles izgāzās, jo tajās nepietiecās neviens pretendents.
Jūrmalas dome plānoja sanatoriju iegādāties bez izsoles, un kreditori tam arī piekrita, taču dome nespēja saņemt Valsts kases aizņēmumu šim mērķim, jo nebija izpildījusi Finanšu ministrijas prasības, piemēram, novērst riskus, kas saistīti ar bijušā sanatorijas īpašnieka mantinieku tiesībām un interesēm un kreditoru prasījumu neievērošanu.
Ķemeru sanatoriju pirms aptuveni desmit gadiem privatizēja "Ominasis Latvia", taču nespēja tikt galā ar uzņemtajām saistībām - pilnībā atjaunot sanatoriju un atvērt tajā viesnīcu.
