Jelgavas skolu pedagogi šodien sēdās skolas solos, lai no projektā ''Skola 2030'' iesaistītajiem kolēģiem uzzinātu un labāk izprastu izaicinājumus, kas sagaida, turpinot pakāpeniski ieviest kompetenču pieeju mācību saturā. Jaunās pamatizglītības standartā centrā ir skolēns, un tas nozīmē, ka būtiski jāmainās arī skolotājam. "Līdz šim mēs vairāk esam strādājuši uz to, ka es zinu, kas man kā skolotājam ir jādara. Es zinu, kas mani sagaida beigās eksāmenā, es zinu, ko man prasa grāmata utt., bet šobrīd tas izaicinājums - mēs nezinām, ko patiesībā dzīve prasīs no skolēniem. Tagad ir jādomā par to, kādas prasmes bērnam mācīt. Nevis vairs zināšanas - tās, protams, neizpaliek - bet jāiemāca prasmes," teica Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Agita Ozoliņa.
Iemācīt prasmes, pirmkārt, jau nozīmē sadarboties. Izvirzot kopīgu mērķi, plānojot saturu un integrējot to starp mācību priekšmetiem, un tādējādi papildinot kolēģa jau iepriekš mācīto. "Es zinu, ka tāds temats kā vēstules kompozīcija ir iemācīts latviešu valodā tur piektajā klasē, tad man tas nav jāmāca skolēniem no nulles, kā atklājums. Agrāk es tā darīju, jo es nezināju, ka pilnīgi identiska kompozīcija ir latviešu valodai un krievu valodai," tā Jelgavas Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotāja Irina Ivanova.
Pie jaunajiem izaicinājumiem pieder arī skolēnu iesaistīšana darba procesā.Kā atzīst uzrunātie pedagogi,vai tas izdosies veiksmīgi, neesot atkarīgs tikai no skolotājiem. "Kas jau nāk ar noteiktu mērķi iegūt izglītību, iemācīties konkrētu priekšmetu un profesiju, tam jau interese ir. Tie, kurus vecāki atsūtījuši, lai nāk mācīties, ar tiem ir grūti strādāt," pauda Jelgavas tehnikuma pasniedzējs Arsēnijs Levics.
Kā atzīst lektores, pārmaiņas pašas nenotikšot, tāpēc jau rudenī Jelgavas skolotājiem tikšot organizēti arī kursi. Projektā ''Skola 2030'' no Jelgavas pilsētas iesaistījusies tikai Jelgavas Valsts ģimnāzija, taču kompetenču pieeju mācību saturā pakāpeniski ievieš arī citas skolas.
