Jelgavas atbrīvošanā no bermontiešiem svarīgu lomu spēlēja 8. Daugavpils kājnieku pulka 3. bataljons. To komandēja Artūrs Kēlers, kurš tikai dažus gadus iepriekš bija beidzis Jelgavas ģimnāziju, bet jau paguvis gūt pamatīgu kara rūdījumu.
“Viņiem ir izdevies tikt pāri Lielupei. Šeit šim karaspēkam pretim izvirzās bermontiešu vācu daļas. Notiek sadursmes, ir kritušie, ievainotie. Tepat netālu ir Apiņu tilts, kur vienās mājās apglabāti trīs Latvijas karavīri,” stāsta vēsturnieks, Jelgavas novada vēstures pētnieks Andris Tomašūns.
Kēlera bataljons kaujā uzvarēja un 21. novembrī kopā ar citiem latviešu pulkiem sasniedza Jelgavu, piespiežot bermontiešus bēgt. Par varonību šajā kaujā Kēlers saņēmis Lāčplēša Kara ordeni. Pēc brīvības cīņām viņš turpināja dienestu Latvijas armijā un diplomātiskajā dienestā.
“Viņš savā karjerā ir bijis arī Latvijas vēstniecībā kara atašejs Maskavā. Un tas, protams atmaksājas - kad 1940. gadā sākas Latvijas okupācija, jau septembrī viņu arestē,” stāsta Tomašūns.
Kēlers mira labošanas darbu nometnē Vjatlagā 1940. gada 21. novembrī. Tieši 21 gadu pēc varonīgās kaujas Jelgavas pievārtē.
Jelgava ir izaudzinājusi ne vienu vien šādu varoni. Daudzus no viņiem dzīves ceļi vēlāk aizveda svešumā, un pat apbedījuma vietas nav zināmas.
Lai viņu vārdi negrimtu aizmirstībā, pilsētas atbrīvošanas simtgadē Jelgavas Meža kapos svinīgi atklāts sešu stēlu ansamblis, kurā iekalti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi.
“Šī vieta, var teikt, vienos mūsu pilsētu un apkārt esošos novadus, jo šeit gan Pirmā pasaules kara, gan brīvības cīņas, gan Otrajā pasaules karā bija visvairāk cīņu, visvairāk upuru,” norāda Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Aldis Barševskis.
Stēlās iemūžināti Jelgavas pusē dzimušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un Jelgavas atbrīvošanas cīņu dalībnieku vārdi, dienesta pakāpes un dzīves gadi. Jelgavas muzeja pārstāvji cer, ka tas mudinās novada vēstures pētniekus sīkāk izzināt un izpētīt šo cilvēku dzīvesstāstus.
