Jēkabpils novads tika izveidots, apvienojot Jēkabpils pilsētu un piecus apkārtējos novadus. Izstrādājot jauno novada ģerboni, pašvaldība iesaistīja procesā iedzīvotājus, piedāvājot viņiem nobalsot par trim ģerboņa variantiem. Visos trīs variantos par galveno simbolu izraudzīts lūsis, kas simbolizē Jēkabpils pilsētu. Turklāt divos variantos par pamatu ņemts vēsturiskā Jēkabpils pilsētas ģerboņa vairogs, kurā attēlots lūsis zem egles. Atšķiras tikai vairoga apmales – divos variantos tās ir zilas ar zelta krustu, bet vienā skicē apmale ir sarkana ar zelta krustu.
Daļā iedzīvotāju šāds risinājums izraisīja neizpratni.
"Pirmajā variantā tas sarkanais fons tiešām atgādina Krustpils novadu. Jautājums uzreiz – kur tad paliek pārējie pagasti un novadi, kas ir iekļāvušies jaunajā Jēkabpils novadā? Savukārt zilais ar dzelteno viennozīmīgi atgādina Zviedrijas karogu."
"Man personīgi tomēr gribētos redzēt citu simbolu. Lūsis pats par sevi tikai Jēkabpils pilsēta, es uzskatu, kāpēc būtu jāliek Jēkabpils lūsis, kurš ir gadu gadiem jau bijis, ka var izdomāt kaut ko citu, kas reprezentētu novadu."
Komentāros, ko rakstījuši iedzīvotāji sociālajos tīklos, par jaunā ģerboņa variantiem teikti šādi vārdi: "apbēdinošs rezultāts", "vilšanās" un tamlīdzīgi. Pausta neizpratne, kādēļ ģerbonī nevarēja iekļaut arī bijušo novadu simbolus, piemēram, kādreizējā Salas novada zemeni vai Viesītes ozolzīli. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija skaidro, ka tādu risinājumu nepieļauj heraldikas likumi:
"Heraldika nepieļauj ļoti sasīkumotu ģerboni, tajā nevar būt ļoti daudz figūru, jo ģerbonim ir jābūt nolasāmam ļoti mazā izmērā.
Iedomājaties, ja ģerbonis tiek izmantots veidlapā, kurā viņš ir apmēram divu centimetru augstumā. Ja liek zemeni, tad ir jāliek arī pārējo, visu pārējo novadu [simboli], nevar vienkārši ielikt zemeni, jo tas ir tikai Salas novads bijušais. Ja ir trīs un vairāk figūru, tad to vienkārši nav iespējams vienā ģerbonī, vienā vairogā ievietot, un tad ir jāmeklē alternatīvas."
Jēkabpils novada pašvaldība izvēlējusies par pamatu ņemt Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā ģerbonī iekļauto lūša figūru. Kādēļ tā – to skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: "Sanāksmē, kur deputāti neoficiāli, bet balsoja, kādam vajadzētu būt ģerbonim, lielākais vairums deputātu uzskatīja, ka lūsim ir jāpaliek ģerbonī. Līdz ar to šobrīd izstrādātie varianti piedāvā lūša tēlu ģerbonī, jo tas jau ir kā brends palicis.
Mums ir vajadzīgs, ka viņš būtu kā preču zīme, lai mēs to savu identitāti varētu veidot. Ja divas identitātes – pilsētai sava un teritorijai vai novadam – sava, arī ļoti grūti."
Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija uzsver, ka šāda pieeja – par pamatu ņemt vēsturisko ģerboni – ir atļauta: "Tas ir paņēmiens heraldikā, kas jau no agrajiem viduslaikiem eksistē, kad ir kaut kāda teritorija, kurai kāda cita teritorija tiek pievienota, un tad jaunajā ģerbonī tiek izmantota kāda figūra no iepriekšējā. Var izmantot visu ģerboni, var izmantot arī tikai daļu."
Jaunā Jēkabpils novada ģerboņa skices izstrādāja māksliniece Jolanta Ābele. Viņa skaidro, ka ģerboņa apmalē iekļautais krusts simbolizē krustceles, jo arī Jēkabpils atrodas ceļu un teritoriju krustpunktā. Arī izvēlētajām apmales krāsām ir nozīme.
"Ļoti daudz komentāros cilvēki rakstīja, ka atkal dzeltenais ar zilo, kāpēc Ukraina?
Tur absolūti nav Ukraina, tur ir zelts, tas ir domāts zelts, tā nav dzeltenā krāsa. Zilā – simbolizē Daugavu. Sarkanā krāsa – tā ir uguns krāsa, uzvarētāja krāsa, dzīvības krāsa un radošuma krāsa."
Nupat noslēdzies iedzīvotāju balsojums par ģerboņa variantiem. Tajā piedalījās 1740 iedzīvotāji, un lielākā daļa – 869 – par piemērotāko izvēlējās skici, kurā simbols ir zem egles stāvošs lūsis, bet ģerboņa apmale – sarkanā un zelta krāsā.
Šī skice tiks virzīta saskaņošanai Valsts heraldikas komisijā. Pēc tam to vajadzēs apstiprināt Jēkabpils novada domes deputātiem domes sēdē. Jāpiebilst, ka līdz ar jaunā Jēkabpils novada ģerboņa stāšanos spēkā vēsturiskais Jēkabpils pilsētas ģerbonis nekur nepazudīs – tas joprojām būs spēkā esošs, reprezentējot tieši Jēkabpils pilsētu.
