Pērn jauniešu Saeimas kopā sanākšana pandēmijas dēļ tika pārcelta uz nenoteiktu laiku. Šogad rasta jau daudziem ierasta alternatīva – tikties attālināti.
“Es ļoti ceru, ka šī diskusija dos iedvesmu labām idejām un sniegs atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Paldies vēlreiz visiem, kas šeit ir pulcējušies!” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Uz attālināto darbu norādīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš: “Es atrodos Saeimas komisijā. Šī budžeta komisijas zāle, paskatieties – šeit neviena nav. Pa kreisi arī neviena nav. Viss ir ciet, visa Saeima ir šāda.”
Trīs stundu garā diskusija tika iesākta ar tematu – medijpratība. Tika runāts, kā izvērtēt pasniegtās informācijas veidu. Tika arī norādīts, ka sociālo tīklu platformas veidotas tā, lai mudinātu cilvēku tās nepamest. Informācija un ziņas, kas katram parādās, piemēram, “Facebook” vietnē ir tādas, kas balstītas pēc paša iepriekšējiem meklējumiem.
“Algoritmi pieturas pie tiem pašiem dzimuma, rases un ienākuma līmeņa aizspriedumiem, pie kādiem pieturās to lietotājs. Līdz ar to pat tad, kad tu vēlies būt aktīvs informācijas patērētājs un domāt kritiski, sociālie tīkli dara visu, lai tu to nevarētu izdarīt. Tāpēc viss, ko es saņemu savā lentē “Facebook”, ir pārsvarā informācija, kas ir ļoti līdzīga viena otrai,” skaidroja diplomātijas maģistratūras studente Oksfordas universitātē Beate Jonite.
Jauniešiem par diskusijā apspriesto bija daudz jautājumu. “Ja mēs paļaujamies, ka cilvēki paši noteiks, kāda informācija ir patiesa vai kādi fakti loģiski noved pie kāda secinājuma, tad kāpēc mums vidusskolā nemāca medijpratību?” pauda Edvarts Kārlis Vansovičs.
“Kāpēc Somija medijpratības rādītājos ir pašā priekšā? Tāpēc, ka viņi to dara jau kādus gadus 30. Mēs taisījām apmācības skolotājiem pagājušajā rudenī. Un tas, ko viņi arī saka, ka nav izglītības materiālu, ko viņi var izmantot,” skaidroja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) asociētais pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Plaša diskusija izvērtās arī par attālinātajām mācībām. Tās devušas iespēju lielai daļai skolēnu noklausīties jomas labāko speciālistu lekcijas par apgūstamo tēmu. Tomēr daļai skolēnu attālinātās mācības nemaz nav salīdzināmas ar klātienes.
“Starp puišiem tie ir ap 30% jebkurā klasē, kuriem smadzenes ir iestādītas tā, ka mums ir grūtāk noturēt uzmanību ilgstoši,” zināja stāstīt pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.
Bet, mācībām pārejot uz ekrāniem, šo skolēnu sekmes un sasniegumi stabili turpina kristies, nemaz neminot tos, kuriem mājās nav piemērota vide. Noslēgumā projekta vēstnese Anete Biķe norādīja, ka viena no svarīgākajām pērnajā gadā gūtajām atziņām, kas tika arī diskusijā apspriesta, ir tieši par to, ka skola ir kas daudz vairāk nekā tikai mācības.
