Lai kļūtu par jauniešu Saeimas deputātu, jāpiesaka savas idejas iepriekš. Un tad gluži kā īstās vēlēšanās paši jaunieši izvēlas savus pārstāvjus. Jaunajam parlamentārietim jābūt vecumā no 15 līdz 20 gadiem, jo no 21 gada, lai noslēgtu darba līgumu ar Saeimu, jāpiedalās vēlēšanās un jāmāk pārliecināt plašāku vēlētāju skaitu.
Dāvids Rubens no Rudzātu vidusskolas jau plkst.5 no rīta devies ceļā,
un viņam ir pavisam konkrēts ierosinājums īstās Saeimas deputātiem - ļaut Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma.
"Šāda prakse jau ir Austrijā un Maltā, un tur vēlētāju aktivitāte ir kāpusi," saka Rubens.
Vairākiem jauniešiem izdevies pārliecināt vienaudžus ne reizi vien, un Jauniešu Saeimā iekļūts jau trešo reizi.
Ralfs Jānis Bērzkalns uzsver, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar Latvijas politiku: "Es redzu Latvijā politisko kadru trūkumu, kas ietekmē visu valsts politiku."
Daudziem no jaunajiem parlamentāriešiem pēc mēneša gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs pirmās vēlēšanas dzīvē. Bet tie, kam vēl nav tiesību vēlēt, sola aktīvi mudināt vienaudžus nepalikt malā un doties balsot.
Tam, ka no Jauniešu Saeimas nākušajiem deputātiem ir iespēja arī vēlāk tikt ievēlētiem parlamentā, apliecina pašreizējās Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins ("Attīstībai/Par!"). Viņš savulaik arī bijis Jauniešu Saeimā.
Šogad nākotnes politiķa titulu ieguva Dmitrijs Baburgs, Eduards Liepiņš, Rodijs Ronis un Ričards Edijs Štibe. Tie ir jaunieši, kuri, projekta ietvaros strādājot nozaru komisijās, izrādījuši īpaši aktīvu līdzdalību jauniešu parlamenta deklarāciju projektu apspriedē un pilnveidē.
9. Jauniešu Saeimas darba kārtība pieejama tās mājaslapā. 26. aprīlī parlamentā jaunieši strādā četrās nozaru komisijās.
