Viena no šā gada jaunajām iniciatīvām ir „Jauniešu garantija” - tās mērķis ir piedāvāt jauniešiem atbalstu darbam, apmācībām vai aroda apguvei, īpaši iesaistot sociāli atstumtākos. Eiropas Komisija to mudina ieviest katrā dalībvalstī, un no nākamā gada „Jauniešu garantija” sāks darboties arī Latvijā.
Ja esat 15 līdz 24 gadus jauns, vairs nemācāties un nevarat arī atrast prātīgu darbu, „Jauniešu garantija” varētu būt īstais palīgs. Vismaz tā iecerējusi Eiropas Komisija. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, ka visi jaunieši it visur Eiropas Savienībā var saņemt labu darba piedāvājumu, apgūt jaunu arodu vai iespēju stažēties, vēlākais četrus mēnešus pēc mācību pamešanas vai kļūšanas par bezdarbnieku, lai nepieļautu jauniešu ilgstošu palikšanu bez darba un izglītības.
„Jūs varētu jautāt, vai dalībvalstis pamatīgi ierobežota budžeta apstākļos spēs ieviest šādu „Jauniešu garantiju”? Ļaujiet atgādināt, ka piešķirt naudu „Jauniešu garantijas” shēmām būs daudz lētāk, nekā nedarīt neko. Vai zināt, ka 14 miljoni jauniešu, kas nemācās un nestrādā, Eiropas Savienības dalībvalstīm izmaksā apmēram 153 miljardus eiro gadā? Ieguldīt jauniešu nodarbinātībā ir īpaši svarīgi, lai mēs spētu saglabāt savu izaugsmes potenciālu, tāpēc „Jauniešu garantija” ilgtermiņa uzlabos dalībvalstu ekonomisko situāciju,” skaidro par nodarbinātību atbildīgais ES komisārs Lāslo Andors.
Nākamajā daudzgadu budžetā „Jauniešu garantijai” iezīmēti seši miljardi eiro. Latvijai varētu tikt apmēram 59 miljoni eiro, bet pieci miljoni būs jāpiemaksā pašiem. Vairākas valstis „Jauniešu garantijas” shēmas jau ieviesušas, nākamgad tām pievienosies arī Latvija, kas pērn ierindojusies starp astoņām ES valstīm ar augstāko jauniešu bezdarbu virs 25%. Tas ļaus Latvijai pretendēt arī uz lielāku Eiropas atbalstu jauniešu nodarbinātībai, saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. „Jauniešu garantijas” ietvaros plānots pārveidot un turpināt gan līdzšinējo atbalstu jauniešu nodarbinātībai, gan ieviest jaunus pasākumus, tostarp veidot ciešāku saikni ar arodskolām.
„Šeit ir mēģinājums uzķert ne tikai tos aktīvos jauniešus, kas ir reģistrējušies kā bezdarbniekus, bet arī tos, kas nemācās, nestrādā un ir neaktīvi, nav mūsu redzeslokā un nevienā reģistrā,” norāda Lipskis.
Liela loma neaktīvo jauniešu iesaistē būs sadarbībai ar pašvaldībām un jauniešu organizācijām. Lipskis skaidro, ka „Jauniešu garantija” darbosies trīs virzienos - ja jaunietis ir apguvis profesiju, bet kādu iemeslu dēļ nevar atrast darbu, viņam mēģinās piemeklēt jau konkrētu darba vietu, finansiāli atbalstot gan darba devēju, gan piedāvājot bonusus jaunietim. Otrs virziens - ja iepriekš izvēlētā profesija nepatīk, „Jauniešu garantija” dos iespēju apgūt jaunu profesiju vai pat sākt savu biznesu.
„Savukārt, ja jaunietis salīdzinājumā ar citiem ir zemākā starta pozīcijā, vai nu ar vidusskolas vai nepabeigtu vidusskolas izglītību, bez arodprofesijas, tad, protams, pirmā prioritāte ir izglītības iegūšana. Jo, lai arī sākotnēji varētu likties, ka pievilcīgāk ir uzreiz iet un strādāt un pelnīt, pēc tam tas var atspēlēties. Varbūt šobrīd atrodas darba vieta, kur jaunieti pieņem ar tādu izglītību, bet pēc gadiem noteikti tas atspēlēsies. Tāpēc mēs gribētu preventīvi uz to strādāt, lai izglītība būtu pirmā prioritāte un galvenais pasākums šīs „Jauniešu garantijas” ietvaros,” programmu pamato Lipskis.
Lai iecerētais atbalsts būtu efektīvs, par valsts naudu plānots palielināt arī karjeras konsultāciju skaitu. Pēc Labklājības ministrijas datiem, jauniešu bezdarbs Latvijā lēnām samazinās un pašlaik ir ap 20%, ierindojot Latviju 19.vietā ES.
