Jaunās valdības apņēmība mediju politikā – vairs neatbalstīt papildu saturu krievu valodā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Par to, kāda ir jaunās valdības nostāja medijpolitikas jautājumos, lasāms tās deklarācijā. Tur vienā no punktiem koalīcija apņemas nodrošināt, ka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses vairs nenotiks. Līdzīgu turpmākā darba stratēģiju plāno arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Priekšsēdētājs gan taisnojas, ka iecere attiektos uz komercmedijiem. Taču ko plāno deputāti? Vai apdraudēts ir sabiedrisko mediju saturs krievu valodā? Un kādas sekas tas radītu?

Jaunās valdības apņēmība mediju politikā – vairs papildu saturu krievu valodā neatbalstīt
00:00 / 07:41
Lejuplādēt

Pēdējos gados no mediju jomas ekspertiem bieži vien izskanējis, ka nepieciešams stiprināt saturu mazākumtautību valodā sabiedriskajos medijos, sevišķi šobrīd – informatīvā kara laikā. Jautājums kļuva aktuāls pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad NEPLP sāka bloķēt Krievijas propagandas kanālus Latvijā.

Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pavasarī nāca ar piedāvājumu par "Rus.LSM" kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, tādējādi cerot stiprināt saturu krievu valodā. Ieceri pamatoja ar pieprasījumu, īpaši pēc pieejas liegšanas Kremļa propagandas kanāliem. Konceptuālu atbalstu sniedza Saeimas Nacionālās drošības komisija, un no NEPLP tika saņemta apraides atļauja.

Lai ieceri īstenotu, vajadzīga nauda, kas nozīmē – nepieciešams politisks atbalsts.

"Finansējums tika piešķirts, bet tas bija koalīcijas lēmums pavasarī, ka tieši televīzijas kanāls nebūtu veids, kā tas būtu jādara, ka to nevajadzētu veidot. Mēs to arī respektējām. Mēs neuzskatījām, ka tas pēc būtības ir pareizs lēmums," skaidroja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

No sabiedrisko mediju pārvaldības viedokļa šis nebija labākais veids, kā risināt problēmas. Tas bija politisks lēmums, neveidot papildu saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos, norādīja Siksnis.

Un arī topošā valdība apņemas neturpināt atbalstīt medijus krievu valodā. Deklarācijā par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir punkts:

  • "Turpmāko valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politiku fundamentāli balstīsim uz valsts valodas un Latvijas Satversmes vērtību bāzes. Veidosim tādu mediju politiku un likumdošanas vidi, kas atbalsta saturu valsts valodā, un nodrošināsim, ka turpmāka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks."

Darba grupu, kas gatavoja šo punktu, vadīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), kurš skaidroja: "Tas ir domāts pavisam vienkārši, ka mēs neatbalstīsim papildu saturu no valsts puses krievu valodā."

Latvijas Radio: Ko tas nozīmē sabiedriskajiem medijiem?

Puntulis: Tas nozīmē, ka papildu atbalsts mazākumtautību valodās nebūs. Būs tas saturs, kas tiek šobrīd atbalstīts esošajā apmērā. Ja vēlaties ļoti konkrēti – tas nozīmē to, ka mums nebūs, es ceru, vairs jādiskutē par to, ka vajadzētu veidot atsevišķi vēl kādu kanālu mazākumtautību valodā, kā tas bija iecerēts.

Latvijas Radio: Varbūt varat paskaidrot, kāds ir iemesls?

Puntulis: Iemesls ir pavisam vienkāršs. Mēs visi dzīvojam Latvijas valstī, kurā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Ja ar šo iemeslu nav pietiekami, tad minēšu arī otru iemeslu – Kultūras ministrija ir izstrādājusi Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes, kurās melns uz balta ir rakstīts: "Stiprināsim latviešu valodu kā sabiedrības vienotu pamatu ikdienas saziņā." Un šim pamatnostādņu darba rīcības plāna punktam es noteikti sekošu ļoti stingri.

Topošās valdības pārstāvis Edgars Tavars norādīja, ka "Apvienotais saraksts" uz šo punktu neuzstāja, bet to pieņēma.

"Koncepts ir tāds, ka no nodokļu maksātāju naudas apmaksāts saturs var būt tikai valsts valodā, tas ir latviešu valodā. Mums ir vēlme, lai cilvēki, kuri ilgstoši dzīvo Latvijā, būtu pēc iespējas vairāk motivētāki apgūt latviešu valodu," skaidroja Tavars.

Jautāts, vai šādi arī būs stiprāka informatīvā vide, ja būs saturs tikai valsts valodā, Tavars teica: "Es saprotu, ko jūs man mēģināt jautāt. Katrā ziņā mēs šajā virzienā ļoti strauji dodamies – ka Latvijas sabiedriskais medijs, ko atbalsta par nodokļu maksātāju naudu, saturu veido valsts valodā."

Topošās koalīcijas trešā politiskā spēka – "Jaunās Vienotības" – plašāku skaidrojumu šajā jautājumā Latvijas Radio neguva. Vien atbildi, ka deklarācijas punktā viss jau ir skaidrs.

Svarīgi atzīmēt, ka NEPLP gatavo savas turpmākās darbības stratēģiju pieciem gadiem, kurā arī nosprausts līdzīgs mērķis. Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pagājušajā nedēļā Latvijas Radio skaidroja, ka tas attiektos uz komercmedijiem.

"Viena no galvenajām prioritātēm ir satura stiprināšana latviešu valodā. Un tas, ko es gribu uzsvērt – šeit primāri ir runa tieši par komercmediju vidi, jo mēs uzskatām, ka valsts nauda komercmediju vidē ir jāpiešķir tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri raida latviešu valodā. Savukārt mazākumtautību valodas ir sabiedriskajos medijos. Un sabiedriskie mediji, Latvijas Radio 4 – tur ir saturs mazākumtautībām, kas ir valstij lojāls, pārbaudīts un visiem uzticams. Mēs arī šobrīd redzam, ka skolas pāriet uz latviešu valodu, tātad krievu valoda nebūs vairs otrā svešvaloda. Arī mediju vidē mums ir jāiet laikam līdzi. Beidzot jāpasaka, ka mūsu saturs ir latviešu valodā," skaidroja Āboliņš.

Siksnis no sabiedrisko mediju padomes teica, ka nav saņemti signāli no politiķiem, ka būtu mērķtiecīgs mēģinājums samazināt sabiedrisko mediju saturu mazākumtautību valodā.

"Mēs noteikti kā padome šobrīd neredzam iespēju kaut ko mērķtiecīgi samazināt. Konceptuālā līmenī nekādi plāni nav mainījušies. Arī mazākumtautību redakcijas plāno savu saturu, savas programmas," teica Siksnis.

Mediju eksperts, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs atzīmēja, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kas runā krievu valodā. Latvijas interesēs ir sniegt iedzīvotājiem informāciju, kas radīta šeit un atspoguļo Latvijas vērtības un šeit esošās aktualitātes.

"Ja mums ir sabiedrības grupa, kura vēlas saturu saņemt krievu valodā, tad, visticamāk, ka, ja šāds saturs nav pieejams šeit uz vietas, viņi šo saturu meklē citur. Tajā skaitā šāds saturs ir radīts citās valstīs.

Atspoguļo citas nostājas, citas vērtības. Diezgan naivi cerēt, ka pēkšņi cilvēki, kuri vēlas patērēt saturu krievu valodā, viņi aktīvi sāks patērēt saturu latviešu valodā. Līdz ar to es teiktu, ka ilgtermiņā tas mums pat rada diezgan lielus riskus, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju, ar vienotu informācijas telpu," sacīja Buholcs.

Līdzīgu viedokli pauda Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas pasniedzēja Sandra Sprudzāne. Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas zinātnes docētājs Alnis Stakle norādīja, ka šis jautājums jāskata, domājot par sekām ilgtermiņā. "(..) Visdrīzāk būtu jādomā par to, ka tiem cilvēkiem jārada iespējas un jāapbruņo ar kaut kādām prasmēm, respektīvi mediju pratību, kas ļauj viņiem tomēr varbūt kaut kā kritiski raudzīties uz to, ko ir vērts uztvert nopietni un ko ne."

Jaunajā valdībā par medijpolitiku atbildīgais kultūras ministrs būs Puntulis. Paredzams, ka viņam varētu būt par mediju telpu atbildīgais ministra biedrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti