Pašlaik iecerētajā Zalves militārā poligona teritorijā atrodas meži, pļavas un lauksaimniecības zemes. Lielākā daļa teritorijas pieder “Latvijas Valsts mežiem”. Aizsardzības ministrijas ideja paredz, ka tuvāko gadu laikā tur tiks izveidota militārā bāze ar kazarmām, mācību vietām un pievedceļiem.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka šādas bāzes izveide būs arī atbalsts vietējai uzņēmējdarbībai: “Ēdināšana, skaistumkopšana, dažāda veida pakalpojumi. Ja skatāmies uz Ādažu pieredzi, tad Ādažu novadam ne tikai palīdz tuvums Rīgai, bet arī Ādažu bāzes tuva esamība. Kovida laikā kādus 30% no ēdināšanas, tirdzniecības, veikaliem nodrošināja bāzes cilvēki.
Ja skatāmies uz Jēkabpils un Aizkraukles novadu, es domāju, ka atdzīvinās kafejnīcu, restorānu darbību, veikalus, protams.”
Ministrijā uzsvēra, ka poligona pārstāvji dosies iepirkties ne tikai uz reģiona lielākajiem veikaliem, bet arī uz blakus esošo ciematu tirdzniecības vietām. Mazo lauku veikaliņu īpašnieki ar cerībām raugās uz iespējamo ekonomisko augšupeju.
Līdzīgas cerības ir Lones ciema veikala “Krogs pie Viktora” īpašniekam Gatim Ļahtiņinam: “Protams, ja viņi brauks un iepirksies pie mums, tas būs ļoti labi, jo cilvēku arvien mazāk paliek laukos.”
Lai gan ministrijā vēl nevar nosaukt konkrētus objektus, jau tagad ir skaidrs, ka poligona vajadzībām būs nepieciešama gan autoceļu posmu rekonstrukcija, gan jaunu ceļu būvniecība. Tas radīs iespējas nopelnīt būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem.
Viens no lielākajiem būvniecības nozares pārstāvjiem ir SIA “Ošukalns” Jēkabpilī. Uzņēmuma ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka poligona izveides ieceri vērtē pozitīvi: “Kā jau katrs būvniecības infrastruktūras objekts, tas noteikti ietekmēs un visdrīzāk pozitīvi ietekmēs būvuzņēmēju finansiālo stāvokli. Protams, brīdī, kad būs saprotamas precīzākas aprises šim objektam, arī mēs redzam sevi kā pretendentu uz iespējamo dalību konkursos gan kā būvniecības infrastruktūras būvnieki, gan kā materiālu ražotāji. Es redzu pozitīvu ietekmi kopumā.”
Pašvaldības, kuras skars poligona izveide, ir Aizkraukles novads un Jēkabpils novads. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (“Latvijas attīstībai”) cer, ka poligons dos papildu impulsu novada izaugsmei.
“Ja viņiem nepieciešamas telpas jau gatavās ēkās, mums ir Sunākstes skola – aizvērta pirms gadiem, bet ļoti labā stāvoklī saglabāta, kuru varētu uzreiz izmantot viņu vajadzībām. Tāpat arī sporta bāzes treniņiem sākotnēji, kamēr viņiem nebūs savas, tās var izmantot apkārt, arī turpat Aizkrauklē. Tāpat arī pārtikas, ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana – es domāju, ka mūsu uzņēmēji tiks iesaistīti.
Neapšaubāmi zemes vērtības tirgu tas nedaudz izmainīs, jo te būs aprite, te būs pieprasījums daudz kam,” sacīja Līdums.
Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) spriež, ka poligona izveide varētu stimulēt otra tilta pār Daugavu būvniecību Jēkabpilī, jo šobrīd esošais tilts ir ļoti noslogots.
“Šis tilts ir ļoti sens un savu laiku ir nokalpojis. Tas varbūt nodrošina pilsētas vajadzības, bet noteikti nenodrošina tās vajadzības, kas ir armijas mobilitātei. Protams, arī mūsu infrastruktūras stiprināšana, tā ir slimnīcas stiprināšana, kas varētu nodrošināt šī kontingenta apkalpošanu ar medicīniskajām vajadzībām,” sacīja Ragainis.
Visskeptiskākie pret poligona veidošanas ideju ir Sēlijas lauksaimnieki, kuri pauda bažas par savu zemju turpmāko apsaimniekošanu.
Jēkabpils novada Saukas pagasta zemnieks Aigars Dambrāns pagaidām nesaredz pozitīvus ieguvumus: “Lauksaimniekiem, es domāju, tas būs tikai traucēklis. Ierobežojumi būs, īsi sakot. Kādi? Nav ne mazākās jausmas. Tas, ka būs traucēta darbība, tas ir garantēti.”
Aizsardzības ministrijā uzsver, ka ar katru privātīpašnieku tiks runāts individuāli, lai vienotos par labāko risinājumu abām pusēm. Kopumā plānotajā poligona teritorijā ir 81 privātīpašums. Tikšot rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem, lai gan lauksaimniekiem, gan citiem interesentiem skaidrotu poligona ieceri un attīstību.
KONTEKSTS:
Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija paziņoja par plāniem izveidot vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu, kurš atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novados. Militāro poligonu plānots izveidot turpmāko divu gadu laikā.
Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, kura pagaidām savas kārtis neatklāj, atrunājoties, ka NATO spēku kaujas grupā, kas ir Latvijā, ir 10 valstis, un vispirms jāsaprot, cik katra valsts gatava dot.
Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000 līdz 5000 karavīru liela.
Pabriks jau iepriekš atzina – ja NATO sabiedrotie nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.
