IZM un arodbiedrības kopīgi reformēs izglītības sistēmu; skolotāji tomēr piketēs

Valdībai sarunās ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) nav izdevies vienoties par abpusēji pieņemamu kompromisu pedagogu atalgojuma jautājumā, tāpēc, sagaidāms, politiķiem nāksies samierināties ar skolotāju piketiem. Tomēr panākta vienošanās, ka arodbiedrība aktīvi piedalīsies ar atalgojumu cieši saistīto nozares reformu izstrādē. 

Skolotāju vēlme pēc papildus līdzekļiem atalgojuma palielināšanai ir saprotama, tomēr vispirms ir jāsakārto izglītības sistēma – tā uzskata premjerministre Laimdota Straujuma (”Vienotība”), nemainot savu viedokli arī pēc tikšanās ar LIZDA.

Premjere norādīja, ka šobrīd izglītības nozarei papildus tiks piešķirts finansējums 3 miljonu eiro apjomā, bet par papildus līdzekļiem valdība lems tikai pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās priekšlikumus konkrētām sistēmas reformām.

„Es gaidu no Izglītības un zinātnes ministrijas un no ministres līdz mācību gada beigām jauno izglītības sistēmas finansēšanas modeli. Šobrīd un arī jau iepriekš ir ierakstīts budžetā, ka mēs nodrošinām 3 miljonus, un vajadzības gadījumā, ja modelis to pierādīs, tik līdzekļu, cik būs nepieciešams. Tas, ko es redzu, un mums tur nav nekādu domstarpību – sistēma ir jāsakārto, tur arī LIZDA mums piekrīt, jo šobrīd pedagogu atalgojums – vidēji tur ir 615 eiro, bet pedagogu atalgojums atšķiras ļoti plašā amplitūdā,” sacīja Straujuma.

Izglītības ministre Mārīte Seile, kurai šobrīd nākas būt par vidutāju starp valdības un nozares interesēm, atzina - jau vairākus gadus atlikto reformu izstrāde tik īsā laikā ministrijai būs pamatīgs izaicinājums, tomēr atlikt tās uz vēl vēlāku laiku vairs nevar.

„Viena izvēles iespēja ir nedarīt neko, teikt, ka tik īsā laikā mēs neko nevaram izdarīt, un – kā ir tā ir. Otrs variants ir darīt visu iespējamo, lai šos sakārtošanas darbus paveiktu tik vien labi, cik ir iespējams tik ierobežotā laika posmā. Un tad cerēt uz valdības solījumu – ja šis reformu plāns būs labs, tad nepieciešamais finansējums arī atradīsies, lai šīs reformas īstenotu. Bet kopumā situācija ir ļoti saspringta, sarežģīta, un atkarīga no ļoti daudziem ārējiem faktoriem – lai mēs būtu veiksmīgi,” sacīja Seile.

Abas puses līdz jūnijam izstrādās reformu plānu. Ja sadarbība būs veiksmīga, tad valdība ir apsolījusi piešķirt papildu finansējumu izglītības sistēmai. Pretējā gadījumā naudu var arī nepiešķirt.

Sarunās par reformām nav iekļauts tikai jautājums par skolotāju atalgojuma palielināšanu, kā arī pilnu darba laika apmaksu, ko skolotāji pieprasa jau ilgāku laiku. Skolotāji un ministrijas ierēdņi pārrunās arī skolotāju slodzes sadalījumu attiecībā pret atalgojumu un citus jautājumus.

Lēmumu atlikt pedagogu atalgojuma finansēšanas jautājumu līdz reformu izstrādei ar sarūgtinājumu uztvērusi arodbiedrība, norādot, ka nozarē strādājošajiem šie solījumi šķiet pārāk nekonkrēti.

Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško arī neizslēdz iespēju, ka skolotāji tomēr organizēs protesta akcijas.

„Pašlaik izskatās, ka jā, mēs ejam to programmu, ko mēs tā kā paredzējām. Tātad, 11.decembrī, mēs esam pie Saeimas, sakot, ka mūs neapmierina tik lēns risinājums, kāds ir pašlaik, un tik nekonkrēts, šajā brīdī. Nu un tas būs atkarīgs, redzot kā lems mūsu deputāti, kā tas varētu izskatīties turpmāk,” norādīja Mikiško.

Piedalīties protesta akcijās pie Saeimas 11.decembrī gatavību pauduši aptuveni 2000 pedagogu no visas Latvijas.

Vēl pirmdienas rītā arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško pavēstīja, ka valdība aizvien nav piedāvājusi grafiku, kādā pieaugs skolotāju atalgojums.

Šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību - daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.

Vēstīts, ka skolotāji 11.decembrī rīkos piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro. Tāpat pedagogi gatavi rīkot vērienīgus streikus, ja atalgojuma modeļa ieviešanai nepiešķirs lielākus finanšu resursus budžetā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti