Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Arodbiedrība trešdienas pēc tikšanās ar jauno izglītības ministri uzsvēra, ka prasība ieviest izglītības sistēmā jaunu pedagogu atalgojuma modeli arvien tiek uzturēta, turpretī, līdzekļi no valdības tam nav iedalīti. Pagaidām piešķirti 3 miljoni eiro, bet atalgojuma reformas sākumam papildus kā minimums nākamā gada budžetā esot nepieciešami 20 miljoni eiro.
LIZDA valde nolēma vispirms rīkot piketu 11.decembrī, kurā varētu piedalīties aptuveni divi vai trīs tūkstoši skolotāju.
„Pikets būs brīdi, kad tiks nests budžets uz Saeimu, jo Ministru kabineta sēdē es esmu bijusi un skolotāju arodbiedrības viedokli esmu izteikusi. Tāpat esam atvērti sarunu procesam, bet ja nekas nemainīsies sekos brīdinājuma streiks un ģenerālstreiks. Tie ir trīs lieli soļi, kurus mēs noteikti izmantosim. Bet tas, kad streikus rīkosim, ir atkarīgs, kā mums veiksies līdz 10.decembrim. Vēl ir iespējami labojumi. Kā zināms, valdībai vienmēr ir rezervē pieejama kāda nauda, un tas būs atkarīgs no tā kā viņi vērtē pedagogus,” skaidroja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Ja nesekos reakcija un prasību izpilde, tad skolotāji rīkos brīdinājuma streiku, pārtraucot darbu uz vairākām stundām. Konkrēts brīdinājuma streika datums vēl nav noteikts, taču tas noteikti būs līdz šī gada beigām.
Ja arī šie divi soļi paliks bez gaidītās atbildes, skolotāji draud ar ilgtermiņa streiku.
Savukārt, ja nozares prasības turpinās ignorēt, streiki drīzāk varētu noritēt nākamā gada sākumā, pārtraucot mācības skolās uz pāris stundām vai pat uz pusdienu.
Streika galvenās prasības arvien ir, lai pedagogiem apmaksātu visas neapmaksātās darba stundas un pienākumus, kas sastāda 18 stundas nedēļā, savukārt par pagaidām atvēlēto naudu algas varētu pacelt vien par eiro. Arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile apstiprināja, ka visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams un arī tik ļoti nepieciešamo jaunu pedagogu ienākšanu izglītības sistēmā, zemais atalgojums nekādi neveicina. Puses vienojās veidot arī darba grupu.
„Nonākot šajā amatā, es apzinājos, ka situācija nebūs vienkārša. Šajā brīdī labākais, ko es varu darīt, kamēr budžets vēl nav pieņemts, es varu skaidrot valdībai un sabiedrībai papildu līdzekļu nepieciešamību, paralēli neatkarīgi no visa turpināsim strādāt pie jaunā atalgojuma modeļa aprobācijas, kas ir kritiski nepieciešams izglītības sistēmā. Un vēl paralēli mēs atjaunojam aktīvu diskusiju par skolu tīkla optimizēšanu,” sacīja Seile.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) jau norādīja, ka neredz iespējas, no kurienes varētu ņemt naudu pedagogu algu palielinājumam. Valdības sēdē sestdien turpinās skatīt ar budžetu saistītos jautājumus un premjere šodien prognozēja, ka saeimai budžetu varētu nodot jau 1.decembrī.
Jau ziņots, ka valdības līdz šim piešķīrusi trīs miljonus eiro Izglītības ministrijas prasīto 36 miljonu vietā un arodbiedrība aprēķinājusi, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro ar šo naudu. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī rēķina arodbiedrība.
Lai problēmu pārrunāt trešdien pedagogi tikās ar izglītības ministri Mārīti Seili. Tikšanās laikā LIZDA pārstāvji norādīja, ka viņus neapmierina budžeta pieņemšanas process, jo prasība ieviest izglītības sistēmā jaunu pedagogu atalgojuma modeli arvien tiek uzturēta, turpretī līdzekļi tam nav iedalīti.
Šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.
Arodbiedrība vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām ar astoņām lielākajām partijām – „Vienotība”, „Zaļo un zemnieku savienība”, „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, „Saskaņa”, „Latvijas Reģionu Apvienība”, „No sirds Latvijai” – noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā 7 tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
