Panorāma

Latviju pamet ģimene ar 3 bērniem

Panorāma

Latvijas jaunietes izcīna godalgas matemātikas olimpiādē

Izbraukšana no Latvijas nav beigusies

Izbraukšana no Latvijas nav beigusies. Intervija ar migrācijas pētnieci Aiju Lulli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ņemot vērā, ka izbraukšana joprojām turpinās, valstij jāsāk savu politiku pārskatīt, saprotot, ka cilvēki var justies piederīgi ne tikai vienai vietai, ne tikai Latvijai. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" teica migrācijas pētniece Aija Lulle. Viņa uzskata, ka pirmie soļi reemigrācijas politikā jau sperti, vēstījums ir pareizs, tomēr pilnveidojams vēl daudz kas.

Ņemot vērā, ka izbraukšana joprojām turpinās, valstij jāsāk savu politiku pārskatīt, saprotot, ka cilvēki var justies piederīgi ne tikai vienai vietai, ne tikai Latvijai. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" teica migrācijas pētniece Aija Lulle. Viņa uzskata, ka pirmie soļi reemigrācijas politikā jau sperti, vēstījums ir pareizs, tomēr pilnveidojams vēl daudz kas.

Migrācijas pētniece Aija Lulle: Joprojām cilvēki izbrauc no Latvijas. Statistiski izskatās, ka tie varētu būt apmēram 20 000 vai mazāk gadā. Protams, izbraukšana ļoti samazinājās uzreiz pēc krīzes. Turklāt izskatās, ka Latvijā vairs nav daudz palikuši cilvēki, kuri varētu izbraukt. Tas lielais vairums diemžēl izbrauca, neliela daļa centās atgriezties pēc krīzes.

Es domāju, ka turpmākajos gados mēs redzēsim nelielu, bet pakāpenisku izbraukšanas samazināšanos.

LTV žurnāliste Sabīne Bērziņa: Vai kaut kā ir mainījušies tie iemesli, kādēļ cilvēki izbrauc no Latvijas?

Aija Lulle: Iemesli vienmēr ir daudzveidīgi. Principā es neesmu sastapusi nevienu gadījumu, kur būtu tikai viens iemesls, kāpēc cilvēki brauc projām. Parasti ir kaut kāda masa, kas akumulējas laika gaitā, un tad saka viss, tas pēdējais matiņš ir plīsis, tas pēdējais piliens ir klāt. Un tad lielu daļu varētu veidot ekonomiskie apsvērumi, bet tomēr cilvēki brauc visa sarežģītā kopuma dēļ. Bet aizvien vairāk es redzu, un es īpaši pētu jauniešus un jaunus cilvēkus, cilvēki brauc projām, jo vienkārši grib pasauli redzēt un grib, kā Latvijā tagad ir populāri teikt, izkāpt no savas komforta zonas. Tad arī krīzes laikā īpaši parādījās – to arī citi pētnieki, ģeogrāfi Latvijā ir atklājuši – šis aizvainojuma faktors. Cilvēki ir ļoti aizskarti un ievainoti dēļ tā, kas notika krīzes laikā, un diemžēl šī grupa arī, izskatās, ir tie, kuri mazāk vēlas vai vispār nevēlas atgriezties.

Bija pareizs solis sākt veidot atgriešanās politiku. Skaidrs, ka budžets ir ierobežots un ir visādas problēmas, bet kā solis un vēstījums tas bija pareizs.

Pieķerties tikai tam negatīvajam, ka visi izbrauc, viss izmirst, viss ir slikti, valdība nedara neko – nu nav tā. Paskatīsimies uz to problēmu no dažādiem aspektiem.

Sabīne Bērziņa: Runājot par reemigrācijas politiku, vai jūs varat iezīmēt, ko vēl vajadzētu darīt?

Aija Lulle: Ļoti fundamentālas pārmaiņas likumdošanā ar piederības veidošanu, iespējams, vairākām vietām, vairākām valstīm, jo šobrīd likumi ir izveidoti tādi, ka cilvēks var piederēt būtībā tikai vienai vietai un vienai sistēmai, bet tā nav.

Mēs esam tik daudzi, kas dzīvo ārzemēs, ka ir jāveido legāls pamats, lai mēs varam piederēt Latvijai un arī citai vietai, bet šobrīd tas tā vēl nav. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti