Komponists un pianists Uldis Marhilēvičs pārsteigts par to, ka tik maz laika tam, lai nosauktu kandidātu vārdus. Pat paši politiķi nespējot saprast, kādu cilvēku ievēl.
Dzejniece Māra Zālīte kritizē to, ka prezidents tiek ievēlēts partiju iekšējo attiecību rezultātā: „Partijas diemžēl ir tik degradējušās savās iekšienē, ka tās aizmirsušas – tām jādomā par valsti, pēc tam tikai par savu partiju.”
Zālīti arī uztrauc, ka redzam – pašreiz Valsts prezidents ir nepiemērots savam amatam: „Mums pašreiz situācija, ka esam tikai skolnieki. Neesam viedokļu līderi. Neesam pat sarunu biedri. Mūsu prezidentu neaicina uz lieliem politiskiem pasākumiem.” Viņas skatījumā, Igaunijā izdevies ievēlēt veiksmīgu prezidentu - Tomass Hendriks Ilvess ir liela mēroga personība, kuram nav problēmu kontaktēties ar citu valstu līderiem.
Viņa arī pauž, ka neredz ieinteresētību no Saeimas puses atklāt savus kandidātus un pieļauj, ka tur ir kādi zemūdens akmeņi. Arī viņas skatījumā būtu nepieciešamas publiskas kandidātu debates, kas varētu notikt televīzijā.
Tikmēr mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis prezidenta vēlēšanas Latvijā salīdzina ar loteriju. Viņš iesaka rīkot kandidātu debates, lai viņi spētu gan parādīt sevi, gan izjust amata smagumu. Arī kinodokumentāliste Antra Cilinska mudina likt partijām publiski prezentēt kandidātus.
Holšteins-Upmanis arī bažīgs, ka prezidentam nākas būt kompromisa personai. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla gan piebilst, ka kompromisi ir politikas sastāvdaļa. Savukārt veiksmīga prezidenta izvēlē viņa uzsver parlamenta kvalitāti, lai spētu ievēlēt gudru kandidātu.
Stāja, spēja atjaunot ticību, paškritika
Radio diskusijā inteliģences pārstāvji arī nosauc virkni īpašību, kas būtu svarīgas Valsts prezidentam. „Gribam redzēt personu, kura atjaunotu ticību Latvijas valstij,” saka Beitnere-Le Galla, piebilstot, ka prezidentam būtu ļoti svarīgi stiprināt tiesiskumu. Viņas ieskatā, prezidentam jādod „koordinātes, lai tauta saprastu sevi laikā un telpā”.
Cilinska neizceļ kādu vienu īpašību, bet gan norāda – jābūt daudzām īpašībām kopumā, tostarp labai stājai. Kā piemēru viņa min ASV, kur pat jāiziet cauri pārbaudījumiem, lai varētu kandidēt uz augsto amatu. Tikmēr Latvijā nereti jaunievēlētajiem prezidentiem vajadzīgi četri gadi, lai apgūtu virkni prasmju. "Varbūt ir labs cilvēks, kuru izvēlas zoodārzā vai kādā citā dārzā, bet šis cilvēks neprot neko,” saka Cilinska.
Prezidentam jābūt paškritiskam, uzskata komponists un pianists Uldis Marhilēvičs. Kā piemēru viņš sauc Valdi Zatleru, kuram nu ir arī izpratne.
Vēstīts, ka Andra Bērziņa prezidenta pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
Līdz šim skaidi prezidenta amata kandidāta vārdu nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
