Pusdiena

Ar likuma grozījumiem cer izskaust negodprātīgus atkritumu apsaimiekotājus

Pusdiena

Izpaliek "Rīgas satiksmes" budžeta iztirzāšana domes Satiksmes komitejā

Līdz gada beigām Saeimā iesniegs sabiedrības iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu

Iniciatīva par Kopdzīves likumu varētu nonākt Saeimā līdz gada beigām

Līdz šī gada beigām plānots iesniegt Saeimā sabiedrības iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu. Šāds likums dotu iespēju nelaulātiem pāriem savu kopdzīvi reģistrēt un kļūt par juridiski atzītu ģimeni, raksta ieceres autori. Lai arī iniciatīva jau ieguvusi vajadzīgās 10 000 balsis, tomēr parakstu vākšana aizvien turpinās.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” 10 000 balsu robežu pārvarējusi iecere par Kopdzīves likumu. To apmēram pirms trim gadiem iesniedza Juris Pūce, šobrīd Rīgas domes deputāts no partijas „Latvijas attīstībai”.

„Tā mērķis ir aizsargāt gan cilvēkus, kas šobrīd atbilstoši likumam nevar stāties laulībā, piemēram, viendzimuma ģimenes, vai, piemēram, aizsargāt ģimenes, kas nevēlas kādu apsvērumu pēc stāties laulībā. Un tādā veidā nodrošinātu visām ģimenēm līdzīgu tiesisko aizsardzību,” skaidro Pūce.

Viņš nosauc arī konkrētas problēmas, ar kurām var saskarties nelaulāti pāri. Ir gadījumi, kurus varot nosaukt par neērtībām, un ir gadījumi, kuri tuvojoties necilvēcīgai situācijai.

„Jautājumi, kas, piemēram, saistīti ar medicīnisko lēmumu pieņemšanu. Likums nosaka, ka tādus var pieņemt lielā daļā gadījumu tikai personas, kas ir tieši radinieki vai laulātas personas. Un, ja ir ģimene, kas tajā skaitā ilgi ir dzīvojusi kopā, un jāpieņem kāds medicīnisks lēmums par otru personu, kas, piemēram, ir tādā stāvoklī, ka lēmumu vairs par sevi pieņemt nevar, tad tajā brīdī šī persona, kas patiesībā ir viņa dzīvesbiedrs, ģimenes loceklis, nekādā veidā nevar lemt un tiek izstumts no lēmuma pieņemšanas par cilvēka tālāko dzīvi,” skaidro iniciatīvas autors.

„Nacionālā apvienība uzskata, ka tā ir vēršanās pret Satversmē noteiktajām fundamentālajām vērtībām.”

„Jebkurš no cilvēkiem var pilnvarot kādu sev tuvu, uzticamu cilvēku tajās situācijās, kad viņš sava veselības stāvokļa dēļ nespēj apzināti rīkoties,” saka Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Turklāt jau šobrīd laulības reģistrācija esot samērā vienkāršs process.

Zaļo un zemniekus savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze nav tik kategorisks. Apsprieduši iniciatīvu neesot, arī oficiālu lēmumu politiskajā spēkā nav pieņēmuši.

„Lai gan jāatzīst, ka, protams, šī joma jāsakārto būtu. Īpaši starp vīrieti un sievieti, kas dzīvo kopā.

Bet mēs saskatām, ka te varētu būt riski, ka savā ziņā šis likums paver iespēju uz laulību reģistrēšanu viena dzimuma pāriem. Mēs šajā ziņā tomēr pieturamies Satversmei. Mēs esam par tradicionālām vērtībām, ka laulība iespējama tikai starp vīrieti un sievieti,” saka Krauze.

Ieceri gan atbalsta “Vienotības” Saeimas frakcijā strādājošie kustības „Par” pārstāvji. „Šī iniciatīva atspoguļo realitāti. Mums Latvijā ir tāda situācija, ka mums gandrīz puse visu jaundzimušo, visu bērniņu piedzimst vecākiem, kuriem attiecības nav reģistrētas ,” norāda “Kustības “Par”” pārstāve Lolita Čigāne.

Šobrīd šiem cilvēkiem nav juridisku tiesību un pienākumu vienam pret otru.

„Šī iniciatīva mums ir nepieciešama tādēļ, lai mēs varētu formalizēt šīs attiecības, jo mēs nevaram valstī izdot likumu, ka cilvēkiem obligāti ir jālaulājas.

Mums ir jāsaprot, ka mūsu sabiedrībā bieži vien veido šīs nereģistrētās attiecības. Tur radīsies bērni, viņiem radīsies savstarpēji pienākumi un savstarpējas tiesības. Un to vienkārši nepieciešams formalizēt. Tāpēc es domāju, ka tāds likums mums ir derīgs. Tas būtu lietderīgs tieši šajās situācijās. Un mēs zinām, ka tādi likumi ir pieņemti arī Lietuvā un Igaunijā,” skaidro Čigāne.

Juris Pūce uzskata, ka iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā šī gada laikā. Lai arī vajadzīgie 10 000 paraksti ir savākti, balsu vākšana aizvien turpinās. Vēlāk iniciatīva nonāks Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs („Saskaņa”) arī aicina sagaidīt vēl vairāk parakstu šai iniciatīvai, pirms iesniegt to Saeimā, jo parakstus vēlāk pārbauda: „Bija gadījumi, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienkārši noraidīja [iniciatīvu] tāpēc, ka bija nederīgi paraksti. Tas ir pirmkārt. Es domāju, ka no sākuma vajadzētu sagaidīt pusotru tūkstoti vairāk, nekā tas ir likumā paredzēts. Otrs – jāskata, kad iesniegt.”

Komisijas vadītājs uzskata – ņemot vērā svētku tuvošanos, veiksmīgākais laiks iesniegt iniciatīvu Saeimā ir janvāra pirmās dienas. Saturiski gan ieceri par Kopdzīves likumu Orlovs nekomentēja, jo tā vēl nav nonākusi komisijā, un viņš arī nezinot, kā uz šo jautājumu skatās juristi. Arī frakcijā par to neesot diskutēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti