Dienas notikumu apskats

Merkele: Eiropa vairs nedrīkst pilnībā paļauties uz ASV

Dienas notikumu apskats

Pirmajā dienā būvnieku ģenerālvienošanos paraksta 73% no vajadzīgā kvoruma

Iestrēgst iecere politiskās reklāmas atļaut tikai latviešu valodā

Iestrēgst iecere politiskās reklāmas atļaut tikai latviešu valodā

Saeimā trūkst atbalsta Nacionālās apvienības (NA) idejai noteikt, ka partiju reklāmas priekšvēlēšanu laikā drīkst būt tikai latviešu valodā. "Nacionāļi" vēlējās mainīt par likumprojektu atbildīgo komisiju, lai grozījumus ātrāk varētu apstiprināt. Tomēr Saeimas vairākums komisijas maiņu neiekļāva darba kārtībā. Balsojumā atturējās arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Vienotības" deputāti. NA koalīcijas partneru nostāju sauc par divkosīgu.

NA ar grozījumiem "Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" vēlējās jau šajā priekšvēlēšanu periodā noteikt, ka politiskās reklāmas var būt tikai valsts valodā. Martā likuma grozījumus Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ko vada "Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs. Tā kā komisija likumprojektu nav virzījusi uz pirmo lasījumu, NA rosināja likumprojektu pārņemt Juridiskajai komisijai, kuru vada NA pārstāvis Gaidis Bērziņš.

"Dolgopolova kungs, kurš vada šo komisiju, es pieņemu, ka tīri politisku iemeslu dēļ nav ieinteresēts šo likumprojektu virzīt. Tieši tāpēc mēs gribējām mainīt šo komisiju, lai likumprojektu varētu virzīt pēc iespējas ātrāk izskatīšanai," skaidro Bērziņš.

Saeimā komisijas maiņu gan atbalstīja tikai paši "nacionāļi" un atsevišķi neatkarīgie deputāti. ZZS un "Vienotības" deputāti balsojumā atturējās. Bērziņš to sauc par divkosību.

"No vienas puses, nododot šo likumprojektu komisijai, koalīcijas partneri pauda atbalstu, ka jā, šis ir nepieciešams. No otras puses, [kad] no mūsu puses ir vēlme šo likumprojektu virzīt pēc iespējas ātrāk, šāda atbalsta nav," vērtē Bērziņš.

"Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri stāsta, ka komisijas maiņa neko nedotu, jo arī Juridiskā komisija šobrīd esot noslogota. "Vienotība" arī nevēloties pieļaut, ka komisiju maiņa kļūtu par ierastu praksi gadījumos, kad kāds vēlas straujāk likumprojektu virzīt caur Saeimu. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka par iecerēto aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā izmantot krievu valodu vēl esot daudz neatbildētu jautājumu.

"Tagad žurnālists priekšvēlēšanu laikā uzdod jautājumu krieviski – viņam jāatbild ir latviski vai krieviski? Radio reklāmas, džingli.. vesela virkne šo jautājumu. Piemēram, cilvēks uzstājas publiskajā telpā Latgales pusē. Tā ir priekšvēlēšanu sanāksme. Uzdod viņam jautājumu krieviski. Kā viņam atbildēt?" vaicā Brigmanis.

Tāpat esot bažas, ka, aizliedzot politiskās reklāmas krievu valodā, pret Latviju varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Līdzīgā lietā esot zaudējusi Turcija, stāsta par grozījumiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Dolgopolovs ("Saskaņa").

"Tur bija runa par to, ka Turcijas valdība pieņēmusi aizliegumu lietot kurdu valodu priekšvēlēšanu aģitācijas procesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka aizliegumam nav likumiskā pamata. [..] Tāpēc arī mēs sākām pētīt šo lietu, uzklausīt ekspertus par to, ko darīt tālāk ar šo „produktu” [likumprojektu]," stāsta Dolgopolovs.

Viņš norāda, ka valstij ir tiesības ierobežot valodu lietojumu, taču jāņem vērā arī mazākumtautību tiesības. Deputāts sola komisijā meklēt kompromisu, tomēr līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noteikumi netikšot mainīti. Arī koalīcijas partiju pārstāvji atzīst, ka tagad ir par vēlu grozīt aģitācijas nosacījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt