Ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā ir spēkā apmēram 14 mēnešus. To sākotnēji izsludināja pagājušā gada augustā, lai apturētu nelegālo ieceļotāju plūsmas no Baltkrievijas. IeM uzskata, ka ārkārtējā situācija ir jāturpina arī šobrīd.
"Mums ir jāveic tādi mēri, lai mazinātu nacionāla apdraudējuma risku nacionālajai drošībai, mūsu valstij. Nepieļaut to, ka nelikumīgi drīkst lielā skaitā cilvēki šķērsot cilvēki robežas," skaidroja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").
IeM sagatavotajam ārkārtējās situācijas pagarinājuma projektam iebildumus izteikusi TM, norādot, ka ārkārtējā situācija ir tikai īslaicīgs risinājums.
Tādēļ no juridiskā aspekta nebūtu pareizi to vēlreiz pārapstiprināt. TM uzsvēra: ja tas nepieciešams, var izdarīt grozījumus citos likumos.
"Ja 2021. gadā šī situācija kļuva ar nelegālajiem imigrantiem tāda un turpinās joprojām tāda, kā ir – daudz intensīvāka nekā iepriekš –, iespējams, ka tā ir jaunā, normālā kārtība. Ar šādu kārtību turpmāk ir jārēķinās vienmēr," norādīja TM Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna.
Ja valdība trešdien nelems stāvokli pagarināt, ārkārtējā situācija noslēgsies 10. novembrī.
Iekšlietu ministrs šodien tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), tostarp, lai pārrunātu arī jautājumu par ārkārtējās situācijas turpināšanu Baltkrievijas pierobežā.
"Uzklausot manus argumentus šodien, arī premjerministrs sliecas uz to, ka šai brīdī vēl būtu atbalstāma ārkārtējās situācijas izsludināšana," teica Eklons.
Kopš pērnā gada augusta no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā 7500 cilvēki.
