Sociālajos tīklos publicētajā video redzams, ka pie mājas piebrauc atkritumu savākšanas mašīna, izber vairāku šķirošanas konteineru saturu kopā un aizbrauc. To ievērojuši arī citi iedzīvotāji. Šo konkrēto ainu iemūžinājusi rīdziniece Santa Leiboviča, kas atkritumus šķiro jau vairākus gadus.
“Man pat ir bijusi cīņa mājās, ka atkritumi ir jāšķiro, un bērniem es vienmēr piekodinu, lai tu pareizajā konteinerā pareizo izmet. Un tad es skatos pa logu, ka atbrauc mašīna, un redzu, ka mans rūpīgi šķirotais darbs, tas darbs, ko es esmu ieguldījusi, tas izrādās – nevienam nav vajadzīgs,” saka Santa Leiboviča.
Tomēr atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Clean R” skaidro – video redzams, ka kopā saliek sašķiroto kartonu, PET pudeles un plastmasa plēves. Tās vest kopā esot normāla prakse.
“Abi materiāli pēc tam nonāk mūsu uzņēmuma šķirošanas līnijā, kur vēlreiz tiek pāršķiroti ar rokām,” stāsta “Clean R” izpilddirektors Valērijs Stankevičs.
Iemesls tam esot kaimiņi, kas savus atkritumus šķiro mazāk apzinīgi, piemēram, pie kartona klāt metot arī daudz ko citu. Savukārt uz šķirošanas lentas drīkst nonākt vai nu kartons, vai arī PET pudeles.
Taču iedzīvotāji atkritumus visbiežāk sašķirojot nepareizi, un tos nākas šķirot vēlreiz manuāli.
Tas ļāvis “Clean R” secināt, ka cilvēki pie šķirošanas vēl nav pieraduši, un uzstādīt konteinerus, atkritumus dalot daudzās sīkās daļās, daudzviet nav jēgas. Jo vairāk iedzīvotāju, kas atkritumus met vienuviet, jo lielāka iespēja, ka tie nebūs kvalitatīvi sašķiroti.
Tādēļ pie dzīvokļu mājām uzstādot jaunus konteinerus, uzņēmums pārsvarā tagad liek divus – nesašķirotajiem atkritumiem un PET pudelēm kopā ar kartonu.
“Tad, kad dalītie atkritumi nonāk līdz mūsu šķirošanas līnijai, šķirošanas ceham, tie tiek izkrauti, tālāk padoti uz konveijera, kur augšā, angārā strādā vairāki cilvēki. Sajauktā plūsmā vienam darbiniekam ir jāizvāc tikai balts papīrs, citam darbiniekam ir jāizvāc tikai kartona vai plēves gabaliņi,” stāsta Stankevičs.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) apstiprina, ka kopā vākt plastmasu un kartonu nav nepareizi. “Nebūtu pieņemami, ja tur pievienotos klāt vēl viens konteiners, kas ir nešķirotie sadzīves atkritumi, un tad tiek sabērts viss vienā mašīnā,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Clean R” izpilddirektors uzsver, ka šādas situācijas notiek, ja kāds šķirošanas konteineros piebēris nešķirotos sadzīves atkritumus. Tie, piemēram, mitruma dēļ sabojā kopējo kravu. Tāpat kopā ar sašķiroto nedrīkst mest stiklu, ar ko var savainoties šķirošanas darbinieki.
Atkritumu apsaimniekotājs tomēr nav bez vainas, piebilda ministrijā. Pašvaldībām un apsaimniekotājiem noteikts pienākums skaidri informēt iedzīvotājus, kuros konteineros var mest noteikta veida atkritumus, lai šādi pārpratumi nerastos.
Tikmēr Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2025.gadam uzlabot atkritumu pārstādi tā, lai vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu tiktu pārstrādāti. Tas ir ambiciozs plāns arī Latvijai, kur šobrīd pārstrādāti tiek nepilni 28% atkritumu, bet poligonos nonāk 72%. Salīdzinājumam – Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Beļģijā atkritumu poligonos nonāk tikai 1% no sadzīves atkritumiem.
