Eiro kļūstot par Latvijas nacionālo valūtu, iedzīvotājiem, kuriem ir skaidras naudas uzkrājumi latos, vajadzēs izlemt, kā tos veidot nākotnē. Aptaujā noskaidrots, ka nedaudz vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21%) plāno noguldīt to bankas kontā. Vēl 22% aptaujāto nav nolēmuši, kādā veidā turpinās glabāt uzkrājumus. Savukārt 3% iedzīvotāju neplāno turpināt krāt naudu.
Vaicājot iedzīvotājiem, kāpēc mājās tiek krāta nauda, puse respondentu (51%) atzīst, ka veido ietaupījumus neparedzētām situācijām. Katrs trešais iedzīvotājs (34%) skaidro naudu mājās krāj konkrētam pirkumam, katrs septītais (15%) krāj, lai būtu līdzekļi bezdarba gadījumā, bet viens no astoņiem iedzīvotājiem (12%) bērnu, mazmazbērnu nākotnei vai savām vecumdienām. Savukārt ceturtā daļa (26%) veido uzkrājumus bez konkrēta mērķa.
Lielākā daļa (39%) uzkrājumus tērē ne tikai mērķim, citām lietām iztērēto naudu neregulāri noliekot atpakaļ. Daļa iedzīvotāju (15%) ir apzinīgāki, neskatoties, uz to, ka dažkārt iekrājumi tiek tērēti citām vajadzībām, vienmēr pēc ienākumu saņemšanas iztērētais tiek nolikts atpakaļ iekrājumos, bet daļa iedzīvotāju (13%) rīkojas tieši pretēji iztērē naudu citiem pirkumiem un iztērēto atpakaļ neatliek. Savukārt piektdaļa (20%) iedzīvotāju mērķtiecīgi krāj naudu un tērē to tikai paredzētajam, bet tikai neliela daļa (7%) nekad netērē uzkrāto naudu.
Fakts, ka mājās noglabāti naudas uzkrājumi lielākoties nav ģimenes noslēpums pusei respondentu (50%) par uzkrājumiem zina visi mājinieki, bet trešdaļai (29%) par uzkrājumiem zina daži mājinieki. Salīdzinoši neliela daļa (16%) domā, ka mājinieki nezina par uzkrājumiem, bet tikai 5% nezina vai cilvēki, ar kuriem tie dzīvo kopā, zina, ka mājās ir skaidras naudas uzkrājumi.
