Skaitļi un fakti: Iedzīvotāju atbalsts eiro aug

Kaut gan nereti par Eiropas kopējo valūtu eiro nākas dzirdēt daudz un dažādus viedokļus, aptaujas pārliecinoši rāda – eirozonas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāji šo valūtu ir pieņēmuši un saskata tās lietošanā vairāk plusu nekā mīnusu. Pēdējā “Eirobarometra” aptaujā 64% aptaujāto ir atzinuši, ka eiro viņu valstij nāk par labu, bet 74% to uzskata par labu lietu Eiropas Savienībai (ES).

Atzinība aug

Pašlaik atbalsts Eiropas ekonomiskajai un monetārajai savienībai ar vienotu valūtu eirozonas valstu iedzīvotāju vidū ir augstākajā līmenī kopš divtūkstošo gadu sākuma, liecina Eiropas Parlamenta pasūtītā “Eirobarometra” aptauja. Proti, šā gada septembrī tam atbalstu pauda 77% aptaujāto eirozonas valstu iedzīvotāju. Zemākais atbalsts savukārt bija 2012. un 2013. gadā, kad pēc finanšu krīzes turpinājās problēmas ar Grieķiju. Jāatzīmē, ka kopumā Eiropas Savienībā, ieskaitot arī ārpus eirozonas esošās valstis, atbalsts Eiropas ekonomiskajai un monetārajai savienībai ar vienotu valūtu ir 61%, bet pret to ir 33% ES un 18% eirozonas iedzīvotāju.  Tostarp no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 80% ir pauduši atbalstu, bet 15% bijuši pret.

Nedaudz citādāka aina iezīmējas, kad iedzīvotājiem uzdod jautājumu, nevis par atbalstu daudziem tik tālam jēdzienam kā Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība, bet gan konkrēti par to, vai eiro ir nācis par labu viņu valstij. Te iezīmējas nedaudz cita aina un cilvēki jau ir skeptiskāki. Eiro par labu lietu savai valstij atzinuši 64% “Eirobarometra” aptaujāto eirozonas dalībvalstīs. Savukārt par sliktu to uzskata 25%. Taču arī šajā aptaujā atbalsts eiro ir augstākais pēdējo gadu laikā.

Ļoti interesanta ir aina, ja šīs atbildes salīdzina ar atbildēm uz jautājumu “Vai eiro nāk par labu Eiropas Savienībai?”. Te atbalsts eiro ir daudz pārliecinošāks – 74%, bet par sliktu lietu arī ES līmenī to uzskata 15% aptaujāto. Tātad ir zināma daļa cilvēku, kuri Eiropas līmenī eiro uzskata par labu esam, bet konkrēti savā valstī tas viņiem nepatīk.

 

 

Visskeptiskākā attieksme pret eiro savā zemē ir eirozonas jaunpienācējai – Lietuvai. Tur tikai 42% aptaujāto eiro uzskata par labu lietu Lietuvai un 40% ir pretējās domās. Latvijā pozitīvi noskaņoti ir 63% aptaujāto, bet 19% neko labu Latvijai eiro dēļ nesaskata. Igauņi, kuri no Baltijas valstīm eiro zonā atrodas visilgāk – kopš 2011.gada -, ir arī visatzinīgākie. 71% mūsu ziemeļu kaimiņu uzskata, ka eiro Igaunijai ir nācis par labu un tikai 10% ir pretējās domās.

Savukārt visoptimistiskākie eirozonā ir Īrijas iedzīvotāji. Tur eiro par labu lietu savai zemei atzīst 85%, bet pretējās domās ir vien 8% aptaujāto.

Par lielāku koordināciju

Aptaujas arī apgāž viedokli par to, ka visi ES tik vien kāro kā pēc kopīgas politikas neesamības un katras valsts došanos citā virzienā. “Eirobarometra” aptauja liecina, ka 69% eirozonas iedzīvotāju uzskata, ka eirozonā būtu nepieciešama daudz lielāka dalībvalstu ekonomiskās politikas, tostarp budžeta veidošanas politikas, koordinācija. Tikai 12% pauduši viedokli, ka esošais koordinācijas līmenis ir pietiekams, un 7%, ka tam būtu jābūt mazākam. Turklāt 42% aptaujāto uzskata, ka pēdējos gados koordinācija starp eirozonas valstīm ir kļuvusi vājāka.

Tostarp 58% Latvijas iedzīvotāju aptaujā ir pauduši viedokli, ka ekonomiskās politikas koordinācijai eirozonā ir jābūt lielākai, 18% uzskata, ka tā ir pietiekama, bet 5%, ka tai jāsamazinās. Mēs šajā ziņā ir esam līderi Baltijas valstu vidū, jo Lietuvā atbalstu lielākai ekonomiskās politikas koordinācijai ir pauduši 39% aptaujāto, bet Igaunijā – 37%. Salīdzinoši lielam aptaujāto skaitam mūsu kaimiņvalstīs gan šajā jautājumā vispār nav bijis nekāds viedoklis.

“Eirobarometra” aptaujas parāda, ka Latvijas iedzīvotāji eiro atzinīgi vērtē arī tīri praktisku iemeslu dēļ. Mēs esam otrajā vietā eirozonā starp valstīm, kuras ļoti novērtē to, ka eiro daudz vienkāršāku un arī lētāku ir padarījis ceļošanu. Latvijā to ir atzinis 71% aptaujāto, un šajā ziņā mēs atpaliekam tikai no Īrijas.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji eiro ir salīdzinoši viegli pieņēmuši savā personīgajā grāmatvedībā, jo 86% atzīmējuši, ka cenas vairs nepārrēķina latos. 5% Latvijas iedzīvotāji gan joprojām, ieejot veikalā, mēdz piemest, cik tā vai cita prece būtu maksājusi latos, bet 8% tā rīkojas lielu pirkumu gadījumā, piemēram, ja jāiegādājas auto vai mājoklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti