Pusdiena

Justs iekļūst Eirovīzijas finālā

Pusdiena

ES misijai «Sofija» Vidusjūrā traucē sadarbības trūkums ar Lībiju

Iecere patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt agrāk – joprojām uz papīra

Iecere patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt agrāk – joprojām uz papīra

Pirmos deviņus mēnešus patvēruma meklētājiem ir liegts strādāt algotu darbu, lai gan gribēšana būtu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnruden pauda gatavību situāciju mainīt, lai darba atļauju varētu saņemt jau pēc trim mēnešiem, taču tālāk par runām ierēdņi un politiķi nav tikuši.

Patvēruma meklētājiem „Muceniekos” nereti jāpavada vairāk nekā pusgads, kamēr tiek pieņemts lēmums, vai piešķirt viņiem bēgļa vai alternatīvo statusu, vai arī likt atgriezties dzimtenē.

„Mūsu lielākā vēlēšanās ir ātrāk tikt pie dokumentiem, lai varam sākt strādāt, kaut ko nopelnīt un iekļauties Latvijas sabiedrībā,” pērnruden patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” Latvijas Radio sacīja jauns vīrietis no Sīrijas vārdā Muhameds.

 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde toreiz pieļāva, ka patvēruma meklētājiem varētu ļaut sākt strādāt jau trīs, nevis deviņus mēnešus pēc ierašanās Latvijā. Taču likuma grozījumi savu ceļu varas gaiteņos vēl nav sākuši.

„Šobrīd izmaiņas Imigrācijas likumā ir izstrādes procesā, maijā tiks veikta noteikumu projekta saskaņošana,” atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.

“Plānots, ka maija beigās grozījumi varētu tikt izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, lai patvēruma meklētāji jau pēc trīs mēnešiem no ierašanās brīža varētu uzsākt darba attiecības,” skaidroja Santa Jonāte.

Darbs pie grozījumiem sākts tikai tagad, jo vispirms bijis jāpieņem jaunais Patvēruma likums. Un arī šīs izmaiņas tik drīz spēkā nestāsies, jo vēl jāsaņem valdības un Saeimas akcepts.

Trīs mēneši izvēlēti kā laiks, kad patvēruma meklētājiem dot pirmo ieskatu latviešu valodā, kultūrā un sadzīvē, lai ar darba meklējumiem veiktos labāk. Interese strādāt „Mucenieku” iemītniekiem ir, apliecināja Jonāte.

„Šobrīd vairāk gan problēma ir ar darba tirgu un tā piedāvātajām iespējām šiem patvēruma meklētājiem. Cilvēki noteikti ir ieinteresēti uzsākt darba attiecības, bet jāņem vērā, ka valodas barjera nereti ir tā, kas traucē,” atzina Jonāte.

Latviešu valodas mācības ir viena no nedaudzajām aktivitātēm, kam „Muceniekos” patlaban var nodoties patvēruma meklētāji, kas gaida valsts lēmumu – ļaus palikt vai ne. Pēdējā pusgada laikā viņu ikdienu papildina brīvprātīgo iesaiste caur biedrību „Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas rīko tējas pēcpusdienas, talkas un ziedojumu akcijas.

Biedrības vadītājs Egils Grasmanis atzīst – gribētos redzēt raitāku valsts darbu pie atbalsta tiem patvēruma meklētājiem, kas tiešām vēlas strādāt un paši sevi uzturēt.

“Protams, ka viņiem interesē papildu iespēja iegūt kādus finanšu līdzekļus. Tie divi eiro dienā…ar tiem diemžēl arī pamatvajadzībām vairākiem var nepietikt,” sacīja Grasmanis.

“Ir cilvēki, kas vēlētos strādāt, piemēram, ēdināšanas segmentā – vai nu taisīt ēst, vai varbūt atvērt paši savu ēstuvīti. Ir metinātāji, ir inženieri…ļoti dažādas profesijas,” Grasmanis kliedēja mītu, ka visi patvēruma meklētāji ir mazkvalificēti vai nederīgi Latvijas darba tirgum.

Kopš gada sākuma „Muceniekos” ievadlekcijas par darba vidi Latvijā lasa Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) eksperti. Kopīgi caurskata NVA vakanču portālu, pārrunā darba nosacījumus, pieprasītākās profesijas. NVA Bēgļu integrācijas projektu vadītāja Antra Jansone gan atzina, ka pēc statusa iegūšanas bēgļi pagaidām ne pārāk aktīvi reģistrējas kā darba meklētāji.

„Reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir brīvprātīga, un ne visi, kas iegūst statusu, uzreiz nāk reģistrēties. Viņiem varbūt ir citas vajadzības un citi plāni,” pieļāva Jansone.

“Pie mums pašlaik ir reģistrējušies seši cilvēki. (..) Viens no viņiem, kurš reģistrējās janvāra beigās, ir uzsācis darbu. Viņš pats to atrada. Mācījās par metinātāju, bet tagad sācis strādāt kafejnīcā,” situāciju raksturoja Jansone.

Arī viņa atzina, ka galvenais šķērslis darba atrašanai patvēruma meklētājiem ir grūtības ar latviešu valodu. To „Mucenieku” iemītnieki pašlaik apgūst Latviešu valodas aģentūras kursos divreiz nedēļā.

Jau ziņots, ka Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 531 patvēruma meklētāju, kas atrodas Itālijā un Grieķijā.  

Sākotnējais Eiropas Komisijas plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā. Taču Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām,  šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. No Ungārijas uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus. Līdz šim Latvijā ieradušies 23 cilvēki, pirmie no kuriem jau ir ieguvuši alternatīvo statusu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt