"Manuprāt ir svarīgi pārliecināt atsevišķus mūsu draugus, piemēram, Moldovu un Ukrainu, ka viņiem ir jābūt reālistiem saistībā ar iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību (ES).
Es domāju, ka nav prātīgs solis to darīt pārāk agri. Ir svarīgi, ka šīs valstis sagatavojas pirms iesniedz pieteikumus sarunu sākšanai ar ES. Ir svarīgi izvairīties no negatīvu reakciju radīšanas, kas ir arī pretēji attiecīgās valsts interesēm," sacīja Hāns.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešams prezidentūras ES Padomē laikā pārliecināt, ja tas būs nepieciešams, šādas valstis izpildīt savus "mājasdarbus" pirms tās iecerējušas sākt iestāšanās sarunas ar ES. "Pretējā gadījumā mēs varam radīt vilšanās sajūtu, kas šobrīd nav nepieciešama," atzina Hāns.
Iepriekš sarunā ar aģentūru BNS Hāns pauda, ka šobrīd ir pāragri sacīt, kura būs nākamā valsts, kas iestāsies ES. Hāns paskaidroja, ka tuvākajā laikā ES paplašināšanās nav gaidāma. "Ja mēs raugāmies uz sešām Austrumu partnerības valstīm, tās ir atšķirīgas valstis ar atšķirīgām idejām, kā veidot attiecības ar ES. Mēs nevaram izvēlēties mūsu kaimiņus - viņi ir tur, kur ir, un mums ar viņiem ir jāstrādā". Svarīgākais pašlaik esot saprast, ka Eiropai ir jāuzdod sev jautājums - kādas ir Eiropas intereses. "Eiropas intereses, īpaši ņemot vērā mūsu kaimiņvalstis, ir miers un izaugsme," iepriekš aģentūrai BNS sacīja Hāns.
Ceturtdien Saeimas Ārlietu komisijā norisinājās diskusija, kurā piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji un Latvijas parlamentārieši. Tajā piedalīsies EK priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Mogerīni, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johaness Hāns, tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs Hrists Stiljanidis un starptautiskā sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica.
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās 2015.gada pirmajā pusgadā.
