Pilsdrupu iekšpusē tiks izbūvēta skatuve, kur varēs notikt dažādi koncerti un teātra uzvedumi.
Pilsdrupu vidū skatam nedaudz traucēs senā liepa, kuru grobiņnieki lūguši nenozāģēt.
"Tiek labiekārtota iekšpuse un segumi. Būs vēl nebijusi pieredze Latvijā, kur daļēji uz vecajiem pils mūriem tiek uzstādīti akmens grāvumi metāla gabionos. Tā pasargās skatītājus no valdošajiem rietumu vējiem, kā ar veidojot noslēgtu vietu pasākumu norisei," stāsta Ločmelis.
Projektā taps arī ozolkoka terase un citi elementi, kas papildinās jau tā ainaviski skaistā vietās Grobiņā, vienlaikus plašākam cilvēku lokam atverot pilsētas dabas pērles, kas līdz šim vairāk bija zināmas vietējiem, piemēram, senie Ālandes upes krasti privātmāju rajonā. Kopumā tiks izbūvēta un labiekārtota pastaigu taka trīs kilometru garumā gar upi, kas ved uz Priediena senkapiem.
"Rietumu pusē, kur top gabionu siena, būs vēl viena ieeja, kas noved līdz Dzirnavu dīķim. No terases varēs nokļūt līdz pastaigu takai. Tur blakus ir Skābāržkalns un Priediena senkapi. Taka savienos objektus un cilvēkiem būs iespēja nokļūt gar upes malu no viena objekta uz otru.
Kā zināms, visam šim Grobiņas pilskalnam tiek gatavoties pieteikums, lai kompleksu iekļautu UNSESCO pasaules mantojuma sarakstā," atzīmē Ločmelis.
Grobiņas senā pilskalna apkārtne un Skābaržkalns vienmēr ir bijis nozīmīgs izpētes objekts arī arheologiem, tāpēc šī projekta ietvaros darbi notiek arheologa uzraudzībā. Tā kā rakšanas darbi atļauti tikai 30 centimetru dziļumā, pastāv mazākas iespējas, ka tiks atrasts, kas vērtīgs, taču uzraudzībai ir jānotiek, stāsta arheologs Mārtiņš Lūsēns.
"Bija interesanti, atsedzot mūrus, labāk iezīmējās Rietumu korpusa plānojums. Izskatās, ka dabā tas ir savādāks – ievieš kaut kādas korekcijas pils plānā," atzīst Lūsēns.
Arheologs spriež, ka takas izveide padarīs vēsturiski nozīmīgās vietas daudz pieejamākas tūristiem un citiem interesentiem. Ālandes upes atpūtas kompleksa būvniecības projektu paredzēts pabeigt līdz 2019.gadam.
