Grāmatā apkopoti stāsti par slēgtajām dzelzceļa stacijām Latvijā

Grāmatā "Nākamā pietura – mājas" iemūžināta ekspedīcija pa vairāk nekā 200 Latvijas stacijām, kas pārstājušas kalpot kā pasažieru stacijas. Kā stāstos, tā bildēs divas antropoloģes apkopojušas liecības par staciju ēkām un to iedzīvotājiem tagad. Grāmata arī atklāj, kā dzelzceļa stacijas laika ietekmē mainījušas savu funkcionalitāti.

Grāmatā apkopoti stāsti par slēgtajām dzelzceļa stacijām LatvijāSintija Ambote

    “Man ļoti patīk, kā teica viens no stacijas īpašniekiem, ka dzelzceļa stacijas ir kā latviešu mazās muižiņas. Tās ir pamatīgi būvētas pat cara laikā un joprojām ļoti labi saglabājušās. Un tā ir lieliska vieta, kur dzīvot arī šodien, ja tu par to vietu rūpējies un apkurini,” stāsta antropoloģe Elīna Kursīte.

    Viņa piedalījusies dokumentālu stāstu apkopošanā jau divās grāmatās par pierobežas un Latgales mazo ciemu pēdējiem iedzīvotājiem. Taču aizvadītā gada laikā Elīna kopīgi ar sociālantropoloģi Lieni Milleri ekspedīcijā apbraukušas 15 šobrīd pasažieriem slēgtās dzelzceļa līnijas, apmeklējot ap 200 vilciena staciju, lai vāktu vēl atlikušās liecības par šīm ēkām.

    “Kā nosvinējām pērn simtgadi Latvijai, tā sākām ceļojumu. Un deviņus mēnešus braucām pāri visai Latvijai un pētījām šīs stacijas, kas tajās notiek. Tas vietu izvēles kritērijs bija, lai tā vairs nebūtu pasažieru stacijas un kā tas izskatās – dažās ir ierīkots muzejs, dažas kļuvušas par dzīvojamām ēkām, citās ierīkotas sabiedriskas vietas, kur rīko izstādes. Šī funkcionalitātes maiņa ir interesanta, jo stacija kā tāda ir mītiska vieta – tur cilvēki satiekas, atvadās, raud, priecājas un ir dažādi mīlas stāsti pa vidu,” stāsta Millere.

    Maršruta izvēlē autores izmantojušas Toma Altberga grāmatu “Dzelzceļi Latvijā”, lai aptvertu visus Latvijas reģionus. Senāk stacijas bijušas ciematu centri, daudzas ēkas ir greznas.

    “Es pusi no tām stacijām gribēju nopirkt un dzīvot tajās mājās.

    Es biju īpaši pārsteigta par Latgales vecajām stacijām, tām ēkām ir fantastiski kokgriezumi,” stāsta Kursīte.

    Stacijas celtas gan aizvadītā gadsimta sākumā, gan padomju laikā un kalpojušas teju par vietas vizītkartēm. Lai arī šodien daudzās stacijās ir cilvēku mājsaimniecības, bieži iemītnieki saglabājuši stacijas kases lodziņu, uzgadāmās telpas soliņu, kā arī krāsnis.

    “Dzīve stacijās nav viegla, jo tās ir plašas, ar augstiem griestiem un tās ir bieži jākurina ziemā,” norāda Elīna.

    “Jā, un mēs ļoti labi to saskatījām, ka tikko tur nedzīvo cilvēki, tad arī tā ēka mirst.

    Tāda ēka kā Blīdenē - tur stacijas mājā ir astoņi dzīvokļi un milzīgas jumta platības, un, pat ja tu to nopērc par nelielu summu, tajā ir daudz jāiegulda, un uzturēšana ir ļoti dārga. Mēs ar šo grāmatu vēlamies parādīt, ka mums ir, ko glābt, ko uzturēt un par ko padomāt. Mēs ceram, ka dažas stacijas, kas ir bēdīgā stāvoklī, varētu piedzīvot veiksmes stāstu kā Airītes stacija, kuru renovē, lai saglabātu to mantojumu,” saka Liene.

    Elīnas ieskatā ļoti daudz ir atkarīgs no pašvaldības vai cita pārvaldītāja, kam vecā stacija pieder. Taču arī no iedzīvotājiem daudz ir atkarīgs.

    Viņa atceras divas pilnīgi vienādas stacijas, kurās viesojās: “Abas ir pašvaldības īpašumā: vienā ir ierīkots muzejs, un iedzīvotāji paši mazgā logus, krāso soliņu un priecājas par garāmbraucējiem un viesiem stacijā. Savukārt otrā cilvēki pukst, ka nekas nenotiek un ir izpuvuši logi.

    Tāpēc tas ir arī vietējo cilvēku attieksmes jautājums,

    kas ir līdzīgi kā ar daudzstāvu māju, kur dzīvokļu īpašnieki nereti iedomājas, ka kāpņu telpa vairs nav viņu īpašums, par ko rūpēties.”

    Grāmatā “Nākamā pietura – mājas” apkopotas intervijas ar ļaudīm, kas tagad mīt vecajās dzelzceļa ēkās, kā arī ar ekspedīcijā satiktajiem dežurantiem vai dzelzceļniekiem, kas profesijā strādājuši vairākās paaudzēs.

    Grāmatas “Nākamā pietura – mājas” atvēršanas svētki noritēs 22. novembrī Rīgas stacijā, kur varēs sastapt grāmatas varoņus un klausīties arī sarunu audioierakstus.

    Klausies fragmentu no sarunas ar vienu no grāmatas varoņiem.

    Fragments no grāmatas – iedzīvotājs Praviņos
      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti