Pulkvežleitnanta Artūra Kēlera dzīvē 21. novembris bija īpašs datums. 1919. gadā, kad Rīga no bermontiešiem bija jau atbrīvota, 21. novembrī sīvas kaujas ar pretinieka vienībām notika Jelgavas pievārtē.
“Pie Vilku būdām, pie Sarkaņmuižas jeb kā šodien to sauc - Vārpas, notiek sadursmes ar tām vienībām, kas mēģina nosargāt ceļus uz Jelgavu no vācu puses, un šajās sadursmēs tad arī izceļas Kēlers,” stāsta vēsturnieks Andris Tomašūns.
Par veiksmīgo militāro operāciju vēlāk Artūrs Kēlers tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, bet pēc Latvijas okupācijas Kēlers tiek izsūtīts uz Vjatskas soda nometni, kur 1941. gada 21. novembrī izdziest viņa dzīvība.
Pulkvežleitnanta Kēlera dēls Juris Kēler atzīst, ka savulaik bija “par mazu, lai klausītos viņa stāstus, es esmu tikai dabūjis lasīt tā laika avīzēs par viņu, kad tēvu aizveda, man bija nepilni pieci gadi, un es maz no viņa atceros”.
2009. gadā vietā, kur bija frontes līnija, tika atklāts piemineklis, pie kura ik gadu 21.novembrī godināt varonīgā zemgalieša un citu kritušo brīvības cīņu karavīru piemiņu ierodas arī jaunsargi un zemessargi.
Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandiera pienākumu izpildītājs Uldis Strogonovs uzsver, ka “mūsu latviešu tautai šīs dienas ir ļoti svarīgas, šie datumi ir nozīmīgi”.
“Mums jāsaka paldies Brīvības cīņu cīnītājiem, ka mēs varam viņiem pateikties par brīvu un neatkarīgu Latviju, un mēs tagad varam dzīvot tajā,” saka Strogonovs.
