Meteorologi brīdina, ka 18. jūnijā Vidzemē ir gaidāms ļoti stiprs karstums – gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +32..+33 grādiem. Speciālisti atgādina, ka karstumā pastāv paaugstināts veselības problēmu risks plašam iedzīvotāju lokam, sevišķi vecākiem cilvēkiem un zīdaiņiem.
Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti ik gadu Līgo svētkus sagaida ar bažām. Neapdomīga rīcība pie ūdens var beigties ar traģēdiju.
“Nenoliegsim, ka cilvēki daudz lieto alkoholu, un tad rodas pārgalvīgas domas - pārpeldēt [kaut ko], parādīt, ka es varu,” stāsta VUGD Valmieras daļas vada komandiera vietnieks Oskars Reiziņš.
Glābēju pieredze liecina, ka Līgo svētkos nelaimes uz ūdens visbiežāk notiek vakarpusē. Ūdenī savus spēkus biežāk pārvērtē vīrieši. “Bieži vien neviens nesauc palīgā glābējus, cilvēks iepeld, visi svin un nemaz nepamana. Un tad pēc laiciņa tikai sāk domāt, ka bija taču draugs, un tad, kad pamana, ir jau par vēlu,” stāsta Reiziņš.
Ja nelaime ir notikusi, pats svarīgākais vispirms ir izsaukt glābējus un pirms došanās palīgā rūpīgi izvērtēt savas peldēšanas prasmes un fizisko sagatavotību. “Jābūt gatavam, ka slīkstošais mēģinās tevi sagrābt un raut zem ūdens,” skaidro glābējs.
Ar laivu glābšanas dienesta darbinieki dodas uz tām notikuma vietām, kur nelaimē nonākušo vairs nav iespējams glābt. Ūdenslīdējs atzīst – lai dzīvot būtu vieglāk, noslīkušo atrašanu un izvilkšanu viņš uztver kā darbu, kas vienkārši jāpaveic.
“Iedomājies, tu peldi un pēkšņi ieraugi seju. No vienas puses, sākumā atraujies, no otras puses, velc ārā un atdod... Ja tā ir tikai viena diena, tad pirkstiņi ir tikai sačokurojušies, ja vairākas dienas, tad jau sāk sadalīties,” stāsta Reiziņš.
Glābšanas dienesta darbinieki uzsver, ka ļoti būtiski, izsaucot palīdzību, ir norādīt pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu. Jo nelaimē katra minūte, ko glābēji pavada ceļā, var būt ļoti nozīmīga, lai glābtu dzīvību.
