Gauss apliecināja, ka tiesvedība ar Lietuvas bankrotējušu aviokompāniju „FlyLaL” neietekmēs „airBaltic” pasažierus.
Šī lieta tiek risināta jau vairākus gadus, sacīja Gauss, situāciju raksturojot kā muļķīgu. „Mēs nebaidāmies no šīs lietas, jo lieta nav īsta. (..) Esam pozitīvi noskaņoti,” sacīja „airBaltic” izpilddirektors, piebilstot, ka Lietuvas bankrotējusī aviokompānija mēģina izmantot savā labā „airBaltic” veiksmi.
No Latvijas valdības puses aviokompānija sagaida atbalstu juridiskā formā, un Gauss uzticas Latvijas tieslietu sistēmai.
Viņš norādīja, ka šajā lietā ir „sacelts liels tracis no mediju puses”.
„Uzņēmums bankrotēja, tika uzsākts maksātnespējas process, acīmredzot viņi nespēja izdarīt pareizi savu darbu un bankrotēja un tagad grib vainot kādu citu savā bankrotā. [..] Cilvēki grib vienkārši attiesāt naudu no „Air Baltic” un es to saucu par muļķībām,” sacīja Gauss.
Konflikts starp abām aviosabiedrībām izcēlās pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera 2007. gadā īstenotās atlaižu politikas, kas ļāva lidsabiedrībai “airBaltic” lidostā “Rīga” sniegt pakalpojumus pat ar 80 procentu atlaidi. Vēlāk gan Konkurences padome šīs atlaides atcēla, taču lietuvieši uzskata – tieši negodīgā konkurence bijusi par iemeslu viņu aviosabiedrības bankrotam. “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss šādu notikumu interpretāciju sauc par absurdu.
Gauss uzsvēra, ka ir pārliecināts – Latvijas tiesa nepieļaus 57 miljonus vērto “airBaltic” īpašumu arestu. Līdzīgu pārliecību jau iepriekš paudis arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, solot darīt visu, lai nepieļautu šādu notikumu pavērsienu.
Gauss arī norādīja, ka par spīti negatīvajai ģeopolitiskās situācijas ietekmei, lidsabiedrības “airBaltic” peļņa paredzama lielāka nekā pērn, turklāt atklāti arī vairāki jauni reisi, to skaitā - no Lietuvas.
Iepriekš jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas "airBaltic" un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā. Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī.
Reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu, Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss šādu rīcību sauca par absurdu un uzsvēra - Latvija darīs visu, lai šī lēmuma īstenošanu nepieļautu.
