Nu jau vairāk nekā divus gadus Ukrainas gaisa telpa ir slēgta. Gandrīz vienīgais, kas tur lido, ir Krievijas raķetes un droni, kas tiek notriekti. Tomēr ukraiņi ir sākuši priekšdarbus, lai gaisa satiksme vismaz vienā Ukrainas lidostā tiktu atjaunota, un saistībā ar šādu iespējamību pirmdien Kijivā viesojās "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.
Piedāvājumu lidojumu atsākšanai prezentē bumbu patvertnē
Viņš apmeklēja Borispiļas starptautisko lidostu, kas ir lielākā Kijivas pievārtē, un tikās arī ar Infrastruktūras ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas atjaunot "airBaltic" lidojumus uz Ukrainu, kad tas būs droši.
Gauss Latvijas Radio stāstīja, ka lidosta ir pilnā gatavībā atsākt darbu. Tā pa šo laiku ir uzturēta labā kārtībā – arī darbinieki ir noturēti.
Tiklīdz būtu droši lidot un saņemtas visas nepieciešamās starptautiskās atļaujas, tā "airBaltic" varētu atgriezties ar lidojumiem no Borispiļas lidostas un uz to.
Tomēr to, cik situācija ir sarežģīta šobrīd, Gauss izjuta pats uz savas ādas, jo tieši tobrīd, kad viņš atradās Borispiļas lidostā un sāka savu stāstāmo par to, ko "airBaltic" varētu piedāvāt, sākās arī kārtējais raķešu uzbrukums Kijivai.
Pirmdien tas notika ar ballistiskajām raķetēm. Tās lido ļoti ātri, un gaisa trauksme faktiski skanēja līdz ar pirmajiem blīkšķiem – skaņu, kas veidojas, notriecot raķetes. Gauss atzina, ka šī viņam bija unikāla pieredze.
"Uzbrukuma laikā mani pārcēla no konferenču zāles lidostā uz drošu patvertni zem lidostas. Tas bija vēsturisks brīdis man – es nekad neesmu prezentējis patvertnē. Es ceru, pašu ukraiņu labā, ka nevienam vairs tas nebūs tā jādara. Es zinu šodienas realitāti – ir jādodas uz patvertni, kad sākas gaisa trauksme. Tas ir liels slogs jebkuram cilvēkam. Man tā bija jauna pieredze," sacīja Gauss.
Kompānijas vadītājs iepazīstināja lidostas pārstāvjus ar visu, ko "airBaltic" varētu piedāvāt tad, kad lidojumi tiks atsākti, bet nekādas konkrētas vienošanās netika parakstītas.
Gauss: Lidojumu atsākšanai nepieciešama pilnībā droša gaisa telpa
Runājot par iespējamību atjaunot gaisa satiksmi šādos kara apstākļos, Ukrainas amatpersonas velk paralēles ar Izraēlu, kur, arī neskatoties uz ļoti nemierīgajiem apstākļiem, gaisa satiksme tiek nodrošināta, pateicoties dzelzs kupolam.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, šobrīd Ukrainas pretgaisa aizsardzība ir tik stipra, lai nodrošinātu drošus lidojumus, Gauss atbildēja:
"Es neesmu militārais eksperts, lai pateiktu – ir droši vai nav droši. Mēs redzējām šodien lielu raķeti, kas piezemējās. Tas, protams, nedrīkst notikt, kad lidmašīnas tur atrodas – tas nebūtu labi. Tāpēc, pirms gaisa telpa tiek atvērta, viņiem ir jānodrošina droša gaisa telpa. Par to mēs arī runājām. Viņiem ir plāni un idejas, kā to nodrošināt nākotnē. Vislabākais būtu uguns pārtraukšana, kas normāli būtu nepieciešama. Ja abas puses vienotos, ka nav vairs raķetes gaisā, pēc tam ir starptautisks novērtējums, ka ir droši lidot, un tad mēs varam lidot. Tas var notikt ļoti ātri, un tas var arī paņemt laiku."
Par to, ka jau drīzumā varētu notikt vienošanās par uguns pārtraukšanu, gan šobrīd nekas vēl neliecina.
Tieši pretēji – pēdējā laikā uzbrukumu intensitāte ir pieaugusi gan Ukrainas galvaspilsētai, gan Ukrainas infrastruktūrai kopumā. Nu jau vairākas dienas Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva mēģina atkopties kopš lielākā uzbrukuma infrastruktūrai pēc pilna apmēra kara sākuma.
Pagājušās piektdienas uzbrukumā Harkiva palika pilnībā bez elektrības, siltuma un ūdens. Smagi postījumi elektroapgādes infrastuktūrai nodarīti arī citur Ukrainā – tur, lai sabalansētu elektroapgādi, atgriežas pie plānveida atslēgumiem, kad elektrība ir pieejama tikai noteiktās stundās. Situācija patiešām ir smaga.
Lielas skaidrības par to, kad būtu iespējams atjaunot lidojumus, nav. Pirmais, kas par šādu iespēju izteicās, bija Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš paziņojis, ka Ukraina strādā pie lidojumu atjaunošanas.
Pērn novembrī Jermaks arī pieļāva, ka lidojumi uz Ukrainu varētu tikt atjaunoti vēl pirms pilna apmēra iebrukuma beigām, bet tam ir nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzību.
Ukraina pašreizējā situācijā velk līdzības ar Izraēlas gaisa telpu
Par to, ka ir sākušās oficiālas sarunas par gaisa satiksmes atjaunošanu, nesen vietējos medijos izteicās arī Ukrainas atjaunošanas vicepremjers Oleksandrs Kubrikovs.
"Nav iespējams nodrošināt starptautiskos aviopārvadājumus bez divu regulatoru – Eiropas un ASV – piekrišanas. Tā šis tirgus strādā. Ukrainas puse nodod regulatoriem savu redzējumu, kā aviopārvadājumus varētu nodrošināt kara apstākļos, savu risku novērtējumu, savu pieeju un savus algoritmus," sacīja Kubrikovs.
Pēc viņa teiktā, situācija Ukrainā ir līdzīga situācijai Izraēlā. Ukraina jau konsultējusies ar šīs valsts pārstāvjiem šajā jautājumā.
Kad lidostas varētu uzsākt darbu, Kubrikovs neprecizēja. Nav zināms arī, kura lidosta varētu būt pirmā, kur varētu atjaunot gaisa satiksmi.
Publiski medijos tiek iztirzāti dažādi varianti – pieminēta Kijivas Borispiļas lidosta, kas ir lielākā, Ļvivas lidosta, kas atrodas rietumos, nosacīti drošākā vietā, kā arī Užhorodas lidosta Aizkarpatu apgabalā pie Slovākijas robežas.
Šis variants tiek kritizēts par to, ka atrodas tālu no lielajām pilsētām. Ja ukraiņi jau tik tālu atbraukuši, tad var arī šķērsot robežu un lidot no citas valsts. Bet, jebkurā gadījumā, lai kura lidosta tā būtu, vispirms jāspēj nodrošināt lidojumu drošību, un šobrīd ar esošajiem pretgaisa resursiem nav skaidrs, vai Ukraina to var.
Nav skaidrs arī, cik ilgi pietiks lādiņu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai, ja Krievija šādos pašos apmēros turpinās uzbrukt.
