Gads pēc ugunsgrēka Valdgalē: mežs aizvien bīstams, bet purvā atkal iegūst kūdru

Vārda tiešā nozīmē “karstu” un raižpilnu periodu pirms gada šajā laikā piedzīvoja Talsu un Ventspils novadi, kur vērienīgās platībās uguns postīja vietējos mežus. Gadu pēc ugunsgrēka meži joprojām ir bīstami cilvēkiem un, visticamāk, tādi būs vēl vairākus gadus. Tikmēr purvā, kur ugunsgrēks sākās, kūdras ieguvēji jau atsākuši darbus izdegušajās platībās.

Kūdra purvā ir kā švamme, kā sūklis, kurā ir 90% ūdens, un degt tā nevar. Tāpēc Lielsalu purvā izdega sausā ausgnes virskārta 5 cm biezumā. Taču lielāko sāpi radīja gatavās produkcijas sadegšana, un kopējie zaudējumi mērāmi ap vienu miljonu eiro.

“Mums sadega arī divi traktori, ūdens cisterna un gatavā produkcija – apmēram 80 000 kubikmetri. Tas ir frēzkūdra un gabalkūdra, kopā rēķinot,” stāsta SIA “Pindstrup Latvia” Lielsalu struktūrvienības vadītāja vietnieks Daneks Bērziņš.

Ugunsnelaime sākās neilgu brīdi pirms darba laika beigām. Bērziņš atceras, ka mežmalā uguns izplatījusies ātrāk nekā viņš spējis izskriet līdzi.

Šobrīd Lielsalās strādā aptuveni 160 cilvēki – tieši tikpat, cik pirms ugunsgrēka.

Apdrošināšana ļāva atgūties ātri, un darbi ar pilnu jaudu atsākās jau mēnesi pēc nelaimes. Lai arī iepriekš ugunsdrošības joma dāņiem piederošajā uzņēmumā esot bijusi sakārtota, tomēr tā uzlabota vēl. Tagad trīs stundas pēc darba laika beigām teritorija vēl tiek apsekota.

“Vairāk ir piedomāts pie ūdens ņemšanas vietām. Vairāk iepirkta tieši tehnika, ar kuru var to ātrāk novērst. Ūdens sūkņi jaudīgāki un vairāk,” norāda Bērziņš.

Pērn izdega aptuveni 1500 hektāri. Nepilni 200 hektāri dega uzņēmuma teritorijā, bet lielākoties cieta apkārtējie meži dabas liegumā, radot ap 1,6 miljonu eiro lielus zaudējumus. Vietās, kur uguns pārskrējusi pāri ātrāk, postījumi ir mazāki un jau parādās zaļa zāle, bet atsevišķās vietās aina ir krietni melnāka.

“Šajā rudenī mēs te varēsim redzēt rezultātu. Tas, kas vēl šovasar nokaltīs, tas nokaltīs, un kas izdzīvos, tiem arī turpmāk vajadzētu būt zaļiem un augt. Ja stumbram apdeg riņķī visa sakņu sistēma pa perimetru un tā liesma stumbram ir kādu pusotru metru uz augšu, tad zinātniskie pētījumi rāda, ka faktiski tā augtspēja kokam ir zudusi. Un tas ir laika jautājums, kad tas nokaltīs,” skaidro “Latvijas Valsts mežu” Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners.

Pēdējās kūpošās vietas mežā nācies dzēst vēl oktobrī. “Latvijas Valsts meži” jau sākuši sakopšanas darbus, lai teritorijas nebūtu bīstamas ne cilvēkiem, ne glābējiem nākotnē. “Bumba ar laika degli – tā var nostrādāt jebkurā brīdī. Tāpēc ir jāskatās, kur ejat, ko darāt, un

es aicinātu nemeklēt laimi šeit un arī sēnes un ogas, jo to šogad te vēl nav,” norāda Verners.

Lai mežs zaudētu šī brīža drūmo izskatu, paies vēl vismaz desmit gadi, prognozē Verners.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti