Bīstamos ceļu posmus noteiks, ņemot vērā šajā vietā notikušo avāriju skaitu un avārijās cietušo skaitu, satiksmes intensitāti un ātrumu, ceļa posma stāvokli, ceļa lietotājus, ceļa posma pārredzamību, kā arī ceļa remontdarbus un citus kritērijus, kuri var ietekmēt ceļu satiksmes drošību.
Noteikumi paredz, ka fotoradaru vai videokameru uzstādīšanas vietu noteikšanas procesā jāņem vērā arī ceļu satiksmes negadījumu analīze un ceļu drošības audita rezultāti, kā arī jāuzklausa attiecīgās pašvaldības, ceļu pārvaldītāju un biedrību, kuras darbojas ceļu satiksmes drošības jomā, viedokļi.
Savukārt attiecībā uz atļautā braukšanas ātruma kontroles pasākumiem noteikumi dod tiesības Valsts policijai, uzstādot tehniskos līdzekļus, noteikt zemāko atļautā braukšanas ātruma pārkāpuma robežu, tādējādi ņemot vērā sabiedrības viedokli par nepieciešamību noteikt tā saucamo "tolerances slieksni" atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai.
Fotoradaru atrašanās vietu sarakstu regulāri aktualizēs un publicēs Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā internetā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija jau iepriekš publiskojusi 20 stacionāro fotoradaru atrašanas vietu karti. Lai arī jaunais fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav izsludināts un nav arī skaidrības, cik tie izmaksās, pirmo radaru atrašanās vietas jau ir izplānotas.
Jau ziņots, ka iepriekšējais valsts un privātās partnerības projekts fotoradaru izvietošanai uz ceļiem izgāzies, jo komersants „Vitronic” (vēlāk „V-Traffic”) nespēja pildīt savas saistības. Privātie fotoradari no autoceļiem pazuda 2012.gada decembrī. Policija atsāka izmantot dažus tās rīcībā esošos pārvietojamos fotoradarus, bet valdība nolēma, ka turpmāk radarus uz ceļiem izvietos valsts un tie varētu parādīties šogad rudenī.
