Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Uz Ventspils šosejas jau darbojas vidējā ātruma kontroles posmi no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km) un no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. km–30,8. km).
Līdz ar to valsts ceļu tīklā ir ieviesti visi plānotie 16 vidējā ātruma kontroles posmi.
Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Statistika liecina, ka biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, avāriju skaits samazinās.
Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra ātrumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots.
Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad ieviesta 16 valsts ceļu posmos:
- Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šoseja (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
- Daugavpils šoseja (A6):
– aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
– no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
– no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km); - Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šoseja (A9):
– no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
– no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km); - valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
- Ventspils šosejas (A10):
– no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
– no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1.km–30,8. km);
– posmā no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (no 44,9.km līdz 52,4. km).
Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama ŠEIT.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu "Par policiju" sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, izraksta un administrē Valsts policija.
