Ērgļu profesionālā vidusskola ir viena no retajām valstī, kas sagatavo tādas profesijas kā guļbūvju meistarus, aukles, arborētistus jeb kokkopjus. Taču nereti šie speciālisti savu darba vietu atrod ārpus valsts robežām. Jau pavisam drīz topošā aukle Ausma Spriņģe iegūs profesionālas aukles sertifikātu, lai dotos atpakaļ uz Īriju.
„Man bija iespēja pastrādāt ar bērniem Īrijā, un es auklēju divus puikas, un es sapratu to, ka tas man ļoti iepaticies un to gribu darīt arī profesionāli. Īrijā man piedāvāja darbu, bet man nebija nekāda diploma un bez diploma man tur neļāva strādāt,” saka Ausma.
Taču ne tikai jaunās auklītes darba iespējas meklē ārzemēs. Arī Ērgļos topošie viesmīļi savu nākotni redz ārpus Latvijas.
„Man pašam te kaut kā negribas strādāt. Labāk ārzemēs. Tur vairāk maksās,” saka topošais viesmīlis Didzis Mednis. Viņam piekrīt topošā kolēģe Sandra Cīrule. „Es tā kā labprātāk gribētu ārzemēs strādāt, bet, protams, ja būs izdevība šeit dabūt labu darbu, kas mani apmierinās, tad es, protams, labāk paliktu šeit,” saka Cīrule.
Skaudro realitāti apzinās arī skolas vadība. Ja jaunieši, uzkrājuši papildus pieredzi, atgriežas Latvijā, tad ir labi, taču tā nav izplatīta prakse. Kā pedagogi, tā arī jauniešu vecāki uzskata, ka situācija mainītos, ja rīcības plāns nāktu ne tikai no valsts, bet savu attieksmi pret jauno speciālistu mainītu arī darba devēji. „Ir jauni, skaisti un progresīvi uzņēmumi, kas par saviem darbiniekiem rūpējas, bet es domāju, ka ir viena daļa uzņēmēju, kas grib tikai nodarbināt un par saviem strādājošajiem maz rūpējas,” saka Ērgļu profesionālās vidusskolas direktors Andris Spaile.
„Mēs vēl nespējam pietiekoši novērtēt jaunos speciālistus, un viņi nevar saņemt šeit atbilstošu atalgojumu savai specialitātei - tas ir vienīgais iemesls,” piebilst kādas audzēknes tēvs Ainars Spriņģis.
