Vēlētāju aktivitāte sestdien nebija augsta, ziņas par būtiskiem pārkāpumiem iecirkņos nav saņemtas, tiesa, policijai ziņots par balsu pirkšanas gadījumu, bet šī informācija neapstiprinājās.
Vēlēšanu norises dienas teksta tiešraides arhīvu var aplūkot šeit
Saskaņā ar Latvijas Televīzijas sadarbībā ar „Latvijas Faktiem” veikto vēlētāju aptauju pie iecirkņiem jeb „exit poll” sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās triumfēja „Vienotība”, kuru atbalstījuši vairāk nekā 30%vēlētāju. Tiesa, no vairākiem tūkstošiem aptaujāto 21,9% atteicās atbildēt, par ko balsojuši.
Politoloģe Iveta Kažoka: Ja „exit pool” ir precīzi, tad ZZS un Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība EP neiekļūs, jo cīņa ir tikai par astoņiem mandātiem. 5% barjeras likums šajā gadījumā nedarbojas.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka pēdējā brīdī atsaka LTV iepriekš sarunāto interviju.
Politologs Juris Rozenvalds: Vairāk ir ieguvuši politiskie spēki, kam ir aktīvs elektorāts. Tas spoži izpaužas attiecībā uz Nacionālās apvienības un Tatjanas Ždanokas negaidīti labajiem rezultātiem. Savukārt „Saskaņas” rezultāti ir salīdzinoši vāji, un tā ir maksa par savu nenoteikto pozīciju attiecībā uz notikumiem Ukrainā.
Savukārt „Saskaņas” līderis Nils Ušakovs LTV tiešraidē pateicās visiem vēlētājiem, kas šajā dienā piedalījās vēlēšanās. Viņš atturējās komentēt „exit poll” rezultātus, norādot, ka vēlētāju aktivitāte bija zema, tāpēc oficiālie rezultāti var būtiski atšķirties no aptaujas datiem. Viņš arī pauda, ka divas trīs vietas „Saskaņai” EP būs labs rezultāts.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis pauda, ka ZZS vēlētos labāku rezultātu, bet arī viena vieta EP būs labs rezultāts, jo līdz šim ZZS nebija pārstāvēta Briselē.
Socioloģe Ieva Strode: – Man pirmais jautājums, raugoties uz „exit pool” rezultātiem, kur tad palika tā sauktie krievu vēlētāji?
Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubik netic aptaujas rezultātiem, viņš pārliecināts, ka atbalsts viņa partijai ir trīs četras reizes lielāks.
Politoloģe Iveta Kažoka – labs jautājums: kāda būtu latviešu vēlētāju aktivitāte, ja nebūtu Ukrainas notikumu?
Partijas „Latvijas attīstībai” saraksta līderis Andrejs Žagars LTV atzina, ka jaunajam politiskajam spēkam īsā laikā grūti iegūt lielu atbalstu, „tas ir maratons, nevis sprints”.
Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs"), komentējot „exit poll” rezultātus, secināja, ka pie zemākas vēlētāju aktivitātes „Vienotības” un Krievu savienības vēlētāji izrādījušies disciplinētāki, kas arī ļāva šiem spēkiem sasniegt labākus rezultātus. Valdis Dombrovskis ("Vienotība") gan tam nepiekrīt.
Politoloģe Iveta Kažoka: – Andreja Žagara un Ivetas Grigules panākumu negūšana liecina, ka lielas naudas ieguldīšana politiskajās kampaņās vairs nestrādā.
Politologs Juris Rozenvalds: – Andrejs Žagars un Iveta Grigule savās kampaņās nekādas skaidras idejas nepauda. Turklāt fakts, ka viņu sejas varēja redzēt visur, iespējams, izspēlēja pretēju efektu – abi politiķi vēlētājiem apnika. Turklāt Žagars savā kampaņā orientējās tikai uz kultūru.
Viens no „Vienotības” līderiem Artis Pabriks pauž apmierinājumu ar rezultātu un norāda, ka, visticamāk, „Vienotība” saglabās savus mandātus EP.
Diez vai vēlētāju aktivitāte sasniegs 40%, drīzāk būs aptuveni 30%, un jautājums ir tikai par to, cik tā atšķirsies no 30%, preses konferencē paziņoja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle norāda, ka NA vēl var pacīnīties par mandātiem ar „Saskaņu”.
NA līderis Roberts Zīle norāda, ka vajadzētu pagarināt pašvaldību vēlēšanu pilnvaras par gadu un tad pašvaldību vēlēšanas varētu notikt vienlaikus ar EP vēlēšanām. Šobrīd vēlētāju pasivitāti rada sajūta, ka Briseles lēmumi ir tāli un neietekmējoši. Tāpat savu artavu deva siltais laiks. Roberts Zīle (NA) – ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji nav pakļāvušies bezsaturiskām priekšvēlēšanu kampaņām
Arī „Vienotības” politiķis Artis Pabriks uzsver, ka vēlētāju aktivitāti mazināja fakts, ka daļa iedzīvotāju varēja balsot tikai pa pastu. Turklāt aizvien Latvijas iedzīvotājiem nav skaidra EP būtība.
Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Andris Bērziņš paredz, ja iedzīvotājiem Eiropā nekļūs skaidrāka EP darbība, tad pēc pieciem gadiem vēlētāju līdzdalība varētu kļūt vēl mazāka.
Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka mēs visi esam piederīgi ES, tāpēc visiem bija jādodas uz vēlēšanām, viena daļa to apzinās, bet citi, iespējams, balso par tiem, kam uzticas. NA vēlēšanās iestājās par ģimenes vērtībām, par ko ES ir dažāda izpratne.
Ušakovs LTV vēlēšanu raidījumā skaidroja, ka Latvijai ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir drauds.
Andris Bērziņš (ZZS): – ZZS priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa bija „pārforsēta”. Es gan pieļauju domu, ka daudzas partijas savus spēkus un līdzekļus reklāmas kampaņām taupa Saeimas vēlēšanām.
Politiķis Artis Pabriks („Vienotība”) – „Saskaņai” ir jāizlemj, kā tālāk attīstīties: kļūt par eiropeisku sociāldemokrātisku partiju vai radikalizēties, vairāk sevi asociējot ar Krieviju.
”Latvijas Fakti” vadītājs Aigars Freimanis LTV atzina, ka politiķu neticība „exit poll” datiem ir normāla spēle, ja viņiem rezultāti nav labvēlīgi, un šo spēli viņi varēs spēlēt, līdz CVK paziņos rezultātus.
Boriss Cilevičs („Saskaņa”) vēlētāju pasivitāti skaidro ar vilšanos ES, tā viņš sestdienas vakarā pauda sarunā ar Latvijas radio. Savukārt Alfrēds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) norāda, ka Latvijā par EP runā pārāk daudz slikta, piemēram, apspriežot eiroparlamentāriešu atalgojumu. Tāpat cilvēki tiek baidīti ar imigrantiem.
”Latvijas Faktu” vadītājs Aigars Freimanis LTV atzina - komunikācija pirms EP vēlēšanām bija stipri dīvaina un relaksēta, tās bija pirmās vēlēšanās, kurās „nebija ļoti fokusēts stāsts par latviešiem un krieviem”.
Edvīns Puķe („Suverenitāte”) Latvijas Radio sestdienas vakarā pauž, ka visu aptauju rezultāti ir apšaubāmi. Viņš gan negaida, ka „Suverenitāte” iegūs lielu atbalstu. „Sistēma strādā. Es ne par ko nebrīnos,” teica Puķe, palikdams pārliecībā, ka rezultāti tiks sakārtoti atbilstoši valdošo partiju vajadzībām. Jau pirmsvēlēšanu laiks nepamatotu apsvērumu dēļ esot bijis vairāk orientēts uz lielajām partijām.
Boriss Cilevičs („Saskaņa”) „Vienotības” uzvaru skaidro ar spēju vislabāk mobilizēt savus vēlētājus, tostarp baidot ar Krievijas militāru uzbrukumu Latvijai. Savukārt Alfrēds Rubiks (LSP) norāda, ka „Vienotībai” ļoti palīdz administratīvais resurss. Tatjana Ždanoka (LKS) akcentē, ka „Vienotībai” bija labāk pieejami mediji. Tāpat „Vienotību” raksturo „labi atalgotu ierēdņu atbalsts”, taču tai neesot „tautas atbalsta”.
CVK apkopojusi aktivitāti gandrīz par visiem iecirkņiem – aktivitāte ir 29,46%.
Sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis Latvijas Radio norāda, ka „beidzot konkurence ir parādījušies krievvalodīgo vēlētāju pusē”. Sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa” vēlētājus atņēma tieši Latvijas Krievu savienība, Latvijas Sociālistiskā partija un „Alternative”, nevis „Vienotība” vai kādas citas uz latviešiem orientētas partijas.
Latvijas Krievu savienības saraksta līdere Tatjana Ždanoka LTV7 un Latvijas Radio 4 kopīgajā vēlēšanu raidījumā atzina, ka nevēlas apspriest vēlētāju aptaujas datus. Viņa pateicās saviem atbalstītājiem un atzina, ka „jau gandrīz ir priecīga” par rezultātiem.
Bijušais eiroparlamentārietis Georgs Andrejevs Latvijas Radio pauž apmierinājumu par iespējamo EP deputātu sarakstu no Latvijas, kāds varētu būt atbilstoši „exit poll” rezultātiem. Viņaprāt, uz EP jādeleģē pieredzējuši politiķi, jo ietekmīgam darbam Briselē nepieciešama atpazīstamība.
„Vienotības” birojā sestdienas vakarā pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas pulcējās aptuveni 50 biedri, arī Reformu partijas pārstāvji, kas pievienojās „Vienotībai”, stāstīja LTV korespondente Madara Līcīte.
Ekspremjers un "Vienotības" EP kandidātu saraksta līderis Valdis Dombrovskis pauda, ka saskaņā ar vēlētāju aptauju gūtais 30% atbalsts ir arī valdības darba novērtējums.
„Nejūt motivāciju, neredz jēgu,” tie šodien bieži lasīti formulējumi ziņās, kur aptaujāti cilvēki par to, kāpēc neiet balsot. Kāds neaiziet arī tāpēc, ka neredz, par ko balsot, cits iet un balso par to pašu, ko vienmēr. Daugavpilī un novadā dzīvojošie Latgales Reģionālajai televīzijai stāsta par savu motivāciju balsot.
Partijas „Saskaņa” viens no vadītājiem Boriss Cilevičs uzsver, ka „Saskaņas” mērķis ir EP strādāt sociāldemokrātu blokā. Tas nav iespējams, ja „Saskaņa” vēlēšanās startētu kopā ar LKS un LSP.
Arī Tatjana Ždanoka (LKS) norādīja, ka uz krievvalodīgo auditoriju orientētās partijas nevar strādāt kopā, jo ir dažādi mērķi EP. Viņa noraidīja apgalvojumu, ka krievvalodīgais vēlētājs ir tik ļoti apjucis par dažādajām partijām, ka vispār neaizgāja uz vēlēšanām.
Savukārt Alfrēds Rubiks (LSP) atzīst, ka krievvalodīgais vēlētājs ir apjucis. Viņš stāsta, ka daudzi vēlētāji prasa, kāpēc LSP aizgājusi no SC. Taču LSP nav pametusi SC. Tomēr viņš neņemas spriest, vai apjukums ir mazinājis potenciālo vēlētāju aktivitāti.
Ziņots, ka „exit pool” rezultāti liecina par pārliecinošu „Vienotības” uzvaru EP. Proti, 31,2% vēlētāju ir atbalstījuši „Vienotību”, „Saskaņu” – 13,1%, Nacionālo apvienību – 11,7%, ZZS – 6,2%, LKS – 5,5%.
Pārējo partiju popularitāte ir jau mazāka.
Sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis Latvijas Radio norāda, ka „Vienotība” uzvarēja, jo kandidātu vidū izvirzīja „visu savu ziedu”.
Arī pašreizējais „Vienotības” pārstāvis EP Krišjānis Kariņš piekrita Valdim Dombrovskim, ka atbalsts „Vienotībai” ir atbalsts valdības darbam. Kariņš arī atzīmēja, ka koalīcijas partijas saskaņā ara vēlētāju aptaujām saņēmuši lielāku atbalstu, nekā tas bija Saeimas vēlēšanās, un kopumā tas ir labs rezultāts.
Sociologs Aivars Freimanis Latvijas Radio akcentē, ka „Vienotībai” jārada jauns līderis, jo labākie tagad dodas uz EP. „Viņiem ir viens savā elektorātā ieredzēts līderis – Solvita Āboltiņa. Bet tālāk tur nav nekā,” norāda Freimanis.
Ždanoka LTV7/LR vēlēšanu raidījumā sprieda, ka pie vēlētāju zemās aktivitātes vainojama valdošā koalīcija, „tie, kuriem ir neierobežota pieeja valsts televīzijas un radio ēteram”. Viņa pauda nožēlu, ka valstī nediskutē par to, ar ko nodarbosies EP nākamos piecus gadus, kāda būs ES nākotne.
„Par „Vienotību” vienoti balso ierēdņi. Un tāpēc arī tauta brauc projām – cilvēki saprot, ka šeit viņus neņem vērā, bet viņiem gribas saglabāt savu cieņu,” pauda Ždanoka
Politologi un žurnālisti spriež par vēlētāju aktivitāti un iespējamiem rezultātiem
Nacionālā apvienība pēc vēlēšanām pulcējas partijas birojā, bet nelielā skaitā, informē LTV žurnāliste Linda Bagone. Pēc „exit poll” rezultātu publiskošanas partijas biedri rēķināja, cik vietas varētu saņemt NA, un tā varētu būt viena vieta. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām noskaņojums ir kluss un dziesmas NA biedri nedzied.
Žurnāliste Odita Krenberga Latvijas Radio saka, ka par „Vienotību” vairāk balsoja Ukrainas notikumu dēļ, mazāk par „Saskaņu”, jo neviens no tās līderiem nav spējis sevi asociēt ar EP un Eiropu.
Apkopoti dati par vēlētāju aktivitāti 938 no 952 iecirkņiem – kopumā nobalsoja 30,01%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Žurnāliste Odita Krenberga Latvijas Radio sestdienas vakarā norāda, ka Aleksandra Mirska „Alternative” popularitāte augs, jo „exit poll” nav spējusi aptvert to specifisko auditoriju, ko uzrunā Mirskis. Piemēram, cietumniekus.
Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) LTV atzina – ja vēlētāji viņam uzticēsies, viņš zinās, ko darīt un kādiem jautājumiem pievērsties.
Savukārt ZZS kandidāts Andris Bērziņš atzina, ka aptauju dati nav tādi, ka ZZS būtu jāskumst, bet varētu būt labāki.
EP deputāta kandidāts no „Vienotības” Artis Pabriks LTV tiešraidē pauda prieku, ka cilvēki atbalstīja „Vienotību", un sacīja, ka ir gatavs palikt Latvijas politikā un gatavs darbam arī EP, līdz ar to, uzzinot oficiālus EP vēlēšanu rezultātus un to, vai viņš iekļuvis Eiroparlamentā, viņš nebūšot „ne pārāk smaidīgs, ne pārāk raudulīgs”.
Žurnālists Igors Vatoļins Latvijas Radio uzsver, ka „Saskaņas” salīdzinoši pieticīgie rezultāti skaidrojami ar vājo aģitācijas kampaņu un populārā Nila Ušakova neiesaistīšanos tajā.
Viņš norāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikai Ukrainā „ir izdevies iedvest jaunu enerģiju politiskajā līķī Tatjanā Ždanokā”. Šobrīd var droši apgalvot, ka Ždanokas balsotāji ir „piektā kolonna” Latvijā pats uzsverot, ka šie vārdi ir jāliek pēdiņās.
Sociāldemokrātu līderis Jānis Dinevičs intervijā Latvijas Radio atzīst zaudējumu EP vēlēšanās. Par zaudējuma cēloņiem viņš min reklāmas kampaņas un jaunu līderu trūkumu.
Kristīgo demokrātu vadītājs Mareks Raups Latvijas Radio sestdienas vakarā zaudējumu EP vēlēšanās skaidro ar mediju neieinteresētību kristīgajās vērtībās. Turklāt visi valsts aparātā strādājošie un viņu ģimenes locekļi atbalsta varas partijas.
„Vienotības” pārstāvis Artis Pabriks LTV studijā aicina mazās un neveiksmīgas partijas sākts sarunas par sadarbību ar lielajām partijām pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Latvijas Atdzimšanas partijas līderis Andris Rubins Latvijas Radio sestdienas vakarā pauž, ka „vēlēšanas ir farss”. Viņš norāda, ka iepriekš skatījās hokeju, tagad futbolu, un vēlēšanu rezultāti nav godīgi. Piemēram, piektdienas vakara LTV debates notika bez viņa partijas līdzdalības. Viņš solīja protestēt pret rezultātiem, nekonkretizējot kādā ceļā to darīs.
Žurnālisti Odita Krenberga, Anita Daukšte un Igors Vatoļins paredz, ka „Vienotība” Saeimas vēlēšanās par savu galveno tēlu izmantos uz EP aizbraukušo ekspremjeru Valdi Dombrovski.
Partijas „Par prezidentālu republiku” vadītājs Augusts Kūravs Latvijas Radio sestdienas vakarā atzīst, ka beidzot visām mazajām partijām ir jāvienojas par kopīgu darbu.
Žurnāliste Odita Krenberga paredz, ka „Vienotībā” populārākie cilvēki būs no Reformu partijas atnākušie politiķi. Piemēram, spilgts līderis varētu būt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Žurnālists Igors Vatoļins sarunā Latvijas Radio norāda, ka partija „Saskaņa” šobrīd ir krustcelēs un jādomā, kurp tālāk doties. Savukārt Odita Krenberga piebilda, ka par savu nākotni jādomā partijai „Latvijas attīstībai”.
Sestdien notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās aptuveni 30,05% balsstiesīgo vēlētāju, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
CVK apkopoja datus par vēlētāju aktivitāti 949 no 952 iecirkņiem - nobalsoja 442 348 jeb 30,04% balsstiesīgo pilsoņu.
Sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 30,11% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati par aktivitāti 951 no 952 iecirkņiem.
Aktīvākie vēlētāji bija Rīgā, kur nobalsoja 146 186 jeb 35,32% vēlētāju. Viszemākā aktivitāte bija Latgalē – tur vēlēšanās piedalījās 53317 jeb 23,44%. Kurzemē nobalsoja 55 236 jeb 27,65% velētāju, Vidzemē vēlēšanās piedalījās 127 580 jeb 31,67% pilsoņu, bet Zemgalē - 60 528 jeb 26,69%.
