EP vēlēšanās iepriekš balsot varēs jebkurā iecirknī

Nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās iepriekšējo balsošanu klātienē nodrošinās jebkurā vēlēšanu iecirknī, liecina likuma grozījumi, kurus ceturtdien, 25. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputāti.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem EP vēlēšanās vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var nobalsot vai nu pa pastu, vai savlaicīgi reģistrējoties balsošanai klātienē kādā no iecirkņiem Latvijā. Latvijā var nobalsot tikai vēlēšanu iecirknī, kuru vēlētājs ir akceptējis 18 dienu pirms vēlēšanu dienas.

Grozījumi paredzēti, lai palielinātu vēlētāju dalības iesējas, rodot drošu risinājumu ar samērīgām izmaksām. Likumprojektā piedāvāti papildu risinājumi, ka vēlētājs, iepriekš reģistrējoties, var nobalsot klātienē arī vēlēšanu iecirknī ārvalstī, un ka vēlētājs Latvijā iepriekšējās balsošanas dienās var nobalsot jebkurā iecirknī, ja iespējams nodrošināt principa “viens vēlētājs - viena balss” ievērošanu.

Lai to panāktu, jābūt vairākiem nosacījumiem - attiecīgajam vēlēšanu iecirknim un vēlēšanu iecirknim, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts; Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktā kārtībā jānodrošina vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņa; vēlēšanu iecirkņa komisijai, kuras vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, var apstiprināt, ka vēlētājs nav nobalsojis; vēlēšanu iecirkņa komisija, kuras vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, svītro to no vēlētāju saraksta; vēlēšanu iecirkņa komisija, kurā vēlētājs ieradies balsot, viņu iekļauj iecirkņa vēlētāju sarakstā.

Lai nodrošinātu datu apmaiņu tiešsaistē, katrā vēlēšanu iecirknī nepieciešami divi atbilstoši kvalificēti vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi vai pieaicinātās personas, kas pilda vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa funkcijas.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā CVK būs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi, tostarp 102,3 tūkstoši eiro ārvalstīs izveidojamo vēlēšanu iecirkņu darbības nodrošināšanai; 82,3 tūkstoši eiro atlīdzībai, 1,4 miljoni eiro datu apmaiņas nodrošināšanai vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, 1,6 miljoni eiro precēm un pakalpojumiem, 860 tūkstoši eiro vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanai ar nepieciešamo datortehniku.

LSM.lv jau vēstīja, ka pēdējos gados vēlēšanās ir bijusi zema vēlētāju aktivitāte. Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014.gadā EP vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti